Lai varētu precīzi noteikt kāda objekta atrašanās vietu uz Zemes, cilvēki laika gaitā ir izveidojuši ģeogrāfisko koordinātu tīklu. To veido paralēles (horizontālās līnijas) un meridiāni (vertikālās līnijas), kas savstarpēji krustojas. Tās ir iedomātas līnijas, ko mēs varam redzēt lielā daļā ģeogrāfisko karšu.
Politiskā kartē ar tajā ietvertu ģeogrāfisko koordinātu tīklu
Ekvators ir līnija horizontālā veidā (uz globusa vai kartē), kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Tā garums ir aptuveni \(40 000\) kilometru un tā ir garākā paralēle. Pārējās paralēles, kas ir virzienā uz ziemeļiem vai dienvidiem no ekvatora pakāpeniski kļūst īsākas. Pēc paralēlēm tiek noteikts ģeogrāfiskais platums. Ekvatoram tas ir \(0°\), abos zemeslodes polos tas ir \(90°\).
Svarīgi!
Ekvators zemeslodi sadala ziemeļu un dienvidu puslodēs.
Meridiāni ir vienāda garuma, tās ir līnijas, kas vertikālā virzienā uz globusa vai kartē savieno Ziemeļpolu ar Dienvidpolu.
Par sākuma meridiānu ir izvēlēts meridiāns, kas šķērso Griničas observatoriju Londonā, Lielbritānijā, tāpēc to mēdz saukt par sākummeridiānu jeb Griničas meridiānu kam ir \(0°\) ģeogrāfiskais garums. Pēc meridiāniem tiek noteikts ģeogrāfiskais garums, kas var būt robežās no \(0°\) līdz \(180°\). \(180°\) meridiāns uz globusa un kartēs atrodas Klusajā okeānā.
Svarīgi!
Sākummeridiāns un \(180°\) meridiāns sadala zemeslodi austrumu un rietumu puslodēs.
Svarīgi!
Lai noteiktu kartē, kāda objekta ģeogrāfiskās koordinātas jāveic sekojošas darbības : vispirms pēc paralēlēm tiek noteikts tā ģeogrāfiskais platums, tad pēc meridiāniem ģeogrāfiskais garums.
Piemērs:
Piemēram, lai noteiktu ģeogrāfiskās koordinātas tādai pilsētai, kā Mehiko (Meksikas galvaspilsēta) vispirms pēc paralēlēm jānosaka ģeogrāfiskais platums – tas ir \(19°\) Z p. (kartē redzams, ka pilsēta atrodas mazliet zem \(20°\) paralēles un tā ir uz ziemeļiem no ekvatora). Tālāk pēc meridiāniem jānosaka ģeogrāfiskais garums – tas ir \(99°\) R g. (kartē redzams, ka pilsēta atrodas mazliet pirms \(100°\) meridiāna un tas ir uz rietumiem no sākummeridiāna). Tātad Mehiko ģeogrāfiskās koordinātas ir \(19°\) Z p., \(99°\) R g.
Piemērs:
Piemēram, Himalaju kalnu augstākās virsotnes Everesta jeb Džomolungmas koordinātas pēc GMS sistēmas ir 27° 59' 18'' Z p., 86° 55' 31'' A g., bet pēc DG sistēmas · 27.988257, 86.925145.
Izmantojot tiešsaistes kartes internetā (piemēram, Google Maps, balticmaps.eu) meklēšanas "lodziņā" ir iespēja ievadīt, kādas ģeogrāfiskas vietas nosaukumu vai arī ģeogrāfiskās koordinātas (piemēram Cēsis vai 57° 17′ 60″ N 25° 15′ 0″ E) un apstiprinot savu izvēli kartē tiks parādīta izvēlētā vieta. Balticmaps.eu ir iespēja ģeogrāfisko koordinātu platuma un garuma debespušu apzīmējumu burtus ievadīt arī latviski – Z (ziemeļi), A (austrumi) utt., bet Google maps nepieciešams tos norādīt angliski – N (north; latviski ziemeļi), E (east; latviski austrumi) utt. Tālāk kartē attiecīgi ir iespēja pietuvināt vai attālināt izvēlēto vietu, lai sev ērtākā mērogā varētu redzēt tās atrašanās vietu, tāpat arī noskaidrot ģeogrāfiskās vietas nosaukumu.
Google Maps izmantošanas piemērs viedierīcēs
Mūsdienās ir iespēja plaši izmantot tādas tehnoloģijas, kas ļauj noteikt dažādu objektu, kā arī paša cilvēka tā brīža atrašanās vietu uz zemeslodes. Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) ir ASV pavadoņu navigācijas sistēma. Tā gan nav vienīgā satelītnavigācijas sistēma pasaulē. Navigācijas pavadoņi pārraida radio signālus, kurus uztver GPS uztvērēji, lai noteiktu objekta atrašanās vietu, pārvietošanās ātrumu un virzienu. GPS navigācijas sistēma ir ļoti izplatīta mūsu ikdienas pārvietošanās procesā - GPS ir ļoti populārs atpūtai, tūrismam, izbraucieniem, sportam, automašīnās.
Atsauce:
Att. Google Maps - AngieYeoh / Shutterstock.com