Zemeslodes uzbūvē izšķir trīs atšķirīgas daļas. No ārpuses zemeslodi apņem Zemes garoza, centrā atrodas kodols, bet starp kodolu un Zemes garozu atrodas mantija.
Zemes iekšējā uzbūve
Kodolu veido iekšējais un ārējais kodols. Iekšējais kodols spiediena ietekmē ir ciets un sastāv no dzelzs un niķeļa. Tā temperatūra sasniedz \(5000\) grādus pēc celsija. Ārējais kodols ir šķidrs un sastāv no izkusušas dzelzs, niķeļa un sēra.
Mantija atrodas starp Zemes garozu un kodolu. Mantijā ietilpst aptuveni puse no Zemes masas.Tā sastāv no silīcija, dzelzs un magnija oksīdiem un ir plastisku un šķidru iežu masa. Izšķir apakšējo un augšējo mantiju un astenosfēru. Apakšējā mantija ir karsta, bet lielā spiediena dēļ – cieta. Augšējā mantija ir vēsāka un cietāka. Astenosfēra atrodas augšējās mantijas apakšējā daļā \(80\) - \(200\) \(km\) dziļumā. Tur ir lielāks karstums un vielas ir viskozā (daļēji izkusušā) stāvoklī.
Augšējā mantija kopā ar Zemes garozu veido litosfēru.
Zemes garoza ir zemeslodes cietais virsējais slānis.
Zem okeāniem tās biezums ir \(6\) - \(10\) \(km\), bet zem kontinentiem \(35\) - \(70\) \(km\).