Iedzīvotāju ataudzi, tās lielumu ietekmē tādi tās pamata rādītāji kā dzimstība, mirstība un pati ataudze jeb dabiskais pieaugums, kurš reizēm var būt arī negatīvs skaitlis, kā tas ir daudzās valstīs Eiropā, ieskaitot Latviju.
Dzimstība parasti ir lielāka par mirstību, ja vien nerodas vai netiek radīti tādi apstākļi, kas traucē ģimenēm laist pasaulē bērnus.Tas ir cieši saistīts ar katras valsts ekonomisko attīstības līmeni un konkrētās valsts piekopto demogrāfisko politiku. Daudzviet pasaulē (Āfrikā, daudzviet Āzijā un citur) tradicionālas ir lielas ģimenes, jo neeksistējot vecuma valsts sociālās nodrošināšanas sistēmai, neesot valsts vecuma pensijām, vecāki cer, ka viņu bērni spēs nodrošināt viņu vecumdienas. Tur dzimstības līmenis dažās valstīs tuvojas pat \(50\)
, kamēr Eiropas valstīs tas ir noslīdējis pat zem \(10\), kas nenodrošina iedzīvotāju dabisko ataudzi, veicinot depopulāciju.
, kamēr Eiropas valstīs tas ir noslīdējis pat zem \(10\), kas nenodrošina iedzīvotāju dabisko ataudzi, veicinot depopulāciju.
Nereti pasaulē dzimstības raksturošanai izmanto arī summāro dzimstības jeb fertilo koeficientu.
Summārais dzimstības jeb fertilais koeficients ir vidējais bērnu skaits skaits vienai sievietei tās reproduktīvajā vecumā.
Daudzviet Āfrikā vidējais bērnu skaits vienai sievietei ir \(5,5\), Eiropā — \(1,5\), bet Latvijā \(1,3\) bērni. Lai notiktu vienkāršā ataudze, paaudžu nomaiņa, minimālajam summārās dzimstības koeficientam jābūt vismaz \(2,1\). Ja šis rādītājs ir mazāks, notiek t.s. sašaurinātā ataudze, bet ja lielāks, tad paplašinātā ataudze.
Mirstība miera laika apstākļos parasti ir mazāka par dzimstību, taču senākos laikos, kad dzīves apstākļi cilvēkiem bija ļoti smagi, tā bija ļoti augsta, tāpēc ilgus gadsimtus iedzīvotāju skaits pasaulē līdz pat 18 gs. pieauga lēni. Vēlāk sākās rūpniecības, zinātnes un medicīnas strauja attīstība un dzīves apstākļi (pat Āfrikā un Āzijā) kopumā uzlabojās, kas radīja t.s. demogrāfisko sprādzienu jeb strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu, sevišķi šajos reģionos. Tomēr pat mūsdienās mirstība nabadzīgajās Āfrikas, sevišķi Sāhelas zonas valstīs, vēl ir salīdzinoši augsta un ir ap \(20\), tomēr to kompensē augstā dzimstība, kas daudzviet ir pat \(2x\) lielāka. Eiropā un citās attīstītās valstīs, mirstība kopumā ir zema, tā svārstās ap \(10\), tomēr dažās Austrumeiropas u.c.valstīs, ieskaitot Latviju, iedzīvotāju sastāvs ir tik lielā mērā novecojis, ka mirstība uzrāda tendenci pieaugt un tā ir lielāka par dzimstību.
, tomēr to kompensē augstā dzimstība, kas daudzviet ir pat \(2x\) lielāka. Eiropā un citās attīstītās valstīs, mirstība kopumā ir zema, tā svārstās ap \(10\), tomēr dažās Austrumeiropas u.c.valstīs, ieskaitot Latviju, iedzīvotāju sastāvs ir tik lielā mērā novecojis, ka mirstība uzrāda tendenci pieaugt un tā ir lielāka par dzimstību.
Stāvokli vēl pasliktina dažādas ekonomiskās krīzes un pandēmijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, kādu demogrāfisko politiku piekopj dažādu valstu valdības, sniedzot atbalstu iedzīvotājiem, ģimenēm.
Demogrāfiskā politika ir valsts izstrādāta un mērķtiecīgi realizēta pasākumu sistēma demogrāfisko procesu, jo īpaši dzimstības regulēšanai
Ataudze jeb dabiskais pieaugums, kurš var būt arī negatīvs skaitlis, ir starpība starp kādā teritorijā dzimušo un mirušo skaitu, parasti gada laikā. Ataudze var būt trīs veidu:
- Vienkāršā ataudze, kad summārais dzimstības (fertilais) koeficients ir ap \(2,1\)-\(2,15\), kas nodrošina paaudžu nomaiņu būtiski nemainoties iedzīvotāju kopskaitam. Dzimstība ir nedaudz lielāka par mirstību.
- Paplašinātā ataudze, kad summārais dzimstības koeficients ir lielāks par \(2,1\) un dzimstība ievērojami pārsniedz mirstību un iedzīvotāju skaits ir palielinājies dabiskā pieauguma rezultātā.
- Sašaurinātā ataudze, kad summārais dzimstības koeficients ir mazāks par \(2,1\) un dzimstība nekompensē mirstību, ir mazāka un iedzīvotāju skaits kādā valstī vai teritorijā ir samazinājies.
Dzimumvecumstruktūra (iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra)
Dzimumvecumstruktūra tiek attēlota piramīdas izskatā jeb "eglītē". Pēc tās var viegli noteikt ataudzes raksturu. Dzimumvecumstruktūra raksturo demogrāfisko un migrācijas procesu dinamiku valstī un ļauj prognozēt iedzīvotāju skaita izmaiņas nākotnē.
Latvijas dzimumvecumstruktūra 2019. gadā
Ja dzimumvecumstruktūras piramīdā "eglītes" apakša sašaurinās, tad tā ir sašaurinātā (regresīvā) ataudze (skatīt 2019. gada Latvijas dzimumvecumstruktūras piramīdu). Ja struktūra ir vienmērīga, tas ir, bērnu un jauniešu skaits ir līdzīgs vidējā vecuma cilvēku skaitam, tad tā ir vienkāršā (stacionāra) ataudze, savukārt, ja bērnu un jauniešu īpatsvars ir stipri lielāks nekā pārējo vecuma posmu cilvēki, tad tā ir paplašinātā (progresīvā) ataudze.