4. Migrācija un apdzīvojums

Migrāciju var raksturot:

 

 

Mūsdienās migrāciju izraisa galvenokārt politiska rakstura cēloņi - karadarbība, dažādas vajāšanas politisku un reliģisku uzskatu dēļ, sociālekonomisku cēloņi - vēlme atrast labāk atalgotu darbu, dzīves apstākļus, lielāku sociālo nodrošinājumu un aizsardzību.

 

Iekšējā migrācija notiek valstu iekšienēs, cilvēkiem pārceļoties no valsts nomaļākiem uz centrāliem rajoniem, piemēram uz Rīgu un Pierīgas novadiem Latvijā. Kā savdabīgs iekšējās migrācijas paveids minama svārstveida migrācija. Tā raksturīga piepilsētu un aglomerāciju zonām, kad darba dienās cilvēki dodas strādāt uz pilsētām, bet vakarā atgriežas savās dzīves vietās. Piemēram, katru darba dienu tūkstoši cilvēku brauc strādāt, mācīties vai citu iemeslu dēļ uz Rīgu, bet vakarā atgriežas mājās savās Pierīgas apdzīvotajās vietās - Tukumā, Jūrmalā, Jelgavā, Olainē, Siguldā, Saulkrastos, Ogrē, Salaspilī, Lielvārdē u.tml.

 

Ārējā migrācija saistās ar valsts robežas šķērsošanu emigrējot jeb izbraucot no valsts vai imigrējot jeb iebraucot valstī. Tātad, cilvēkam aizbraucot no Latvijas uz Īriju dzīvot vai strādāt, Latvijas valstij viņš skaitīsies emigrants, bet Īrijai- imigrants. Ja viņš pēc laika pārdomās un atgriezīsies atpakaļ Latvijā, tad viņš būs gan imigrants gan reimigrants, kas atgriezies dzimtenē. Migrācija pēc sava motīva var būt ne tikai brīvprātīga, bet arī piespiedu. Piemēram, deportācija, kad daudzus cilvēkus PSRS okupācijas laikos no Latvijas izsūtīja uz Sibīriju 1941. un 1949. gadā, arī Krimas tatārus u.c. tautas. Daudzos pasaules reģionos un valstīs ir nestabili politiskie, reliģiskie apstākļi, notiek karadarbība, cilvēku vajāšanas, kas apdraud viņu dzīvības, tāpēc tūkstošiem bēgļu dodas prom, meklējot drošību un labākus dzīves apstākļus. Tā tas ir bijis un joprojām notiek Lībijā, Sīrijā, Afganistānā, Ukrainā un daudzviet citur pasaulē. Diemžēl, daudz migrantu nespēj oficiāli noformēt dokumentus atļautai, legālai robežu šķērsošanai, tāpēc pastāv t.s. nelegālā migrācija. Piemēram, tūkstošiem cilvēku no Latīņamerikas katru gadu nelegāli šķērso Meksikas un ASV robežu, daudz cilvēku no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem cenšas nokļūt Eiropas valstīs. Arī Latvijas robežsargi katru gadu aiztur simtiem nelegālu imigrantu uz savām austrumu robežām. Daudzās valstīs, nokārtojot noteiktas juridiskas procedūras migrantiem ir iespēja naturalizēties jeb iegūt dotās valsts pilsonību un pilnvērtīgi iekļauties attiecīgās valsts politiski-ekonomiskajā dzīvē.

 

Migrācijas saldo (Ms) ir starpība starp kādā teritorijā noteiktā laika periodā iebraukušo un no tās izbraukušo skaitu.

Ja iebraukušo skaits ir lielāks par izbraukušo, tad migrācijas saldo ir pozitīvs, bet, ja mazāks, tad negatīvs. Parasti migrācijas saldo rēķina mēneša, gada vai daudzu gadu garumā jeb ilgstošo migrācijas saldo, kuru reizēm ārzemju izziņu avotos sauc arī par migrācijas bilanci.

 

 

Jāatzīmē, ka Latvijai migrācijas saldo kopš 1991. gada visu laiku ir negatīvs. Kopš tā laika no valsts uz citām Eiropas valstīm ir aizbraukuši vairāk par \(0,6\) milj. cilvēku. Galvenās imigrācijas valstis latviešiem ir Īrija, Lielbritānija, Vācija, Norvēģija u.c.