3. Reljefa un okeāna straumju ietekme

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē gan Ziemeļamerikas, gan Dienvidamerikas klimatu, ir reljefs. Kordiljeru un Andu kalni rietumu piekrastē aizšķērso ceļu gaisa masām no Klusā okeāna, tāpēc tās ietekmē klimatu tikai šaurā piekrastes joslā.

 

Ziemeļamerikas vidienē milzīgas teritorijas aizņem zemienes un līdzenumi, kas nav šķērslis gaisa masu kustībai. Klimatu ievērojami ietekmē arī Hudzona līcis ziemeļos un Meksikas līcis dienvidos. Tāpēc aukstais, blīvais arktiskais gaiss brīvi var virzīties uz dienvidiem. Tas var nonākt līdz pat Floridai un Meksikas līcim, izraisot strauju temperatūras pazemināšanos, negaidītus sniegputeņus pat vēlā pavasarī vai agrā rudenī. Savukārt, karstais tropu gaiss reizēm ievirzās tālu ziemeļos.
Nereti šīs atšķirīgās gaisa masas sastopas Centrālajos līdzenumos. Aukstais blīvais gaiss ieņem karstā, vieglā gaisa vietu, kurš virpuļojot strauji ceļas augšup. Šādu gaisa masu virpuļveida kustību sauc par tornado. Vēja ātrums tajā var sasniegt no 50 – 200 metriem sekundē. Tornado izskatās kā tumša piltuve starp debesīm un zemi un darbojas kā milzīgs putekļu sūcējs. Tas var pacelt gaisā automašīnas, ar saknēm izraut lielus kokus, izpostīt ēkas. Reizēm vienlaicīgi vērojami vairāki tornado. Ziemeļamerikas Centrālo līdzenumu vidieni mēdz dēvēt par „tornado aleju”.


  


Nozīmīga ietekme klimata veidošanā ir siltajām un aukstajām okeāna straumēm pie Amerikas krastiem. 
Lielākās aukstās straumes ir Labradoras, Kalifornijas, Peru (Humbolta) straumes. Tās samazina iztvaikošanu un nokrišņu veidošanos, tāpēc tām tuvajos piekrastes rajonos nokrišņu daudzums ir neliels.
Piekrastes joslās Ziemeļamerikā Kalifornijā izveidojušies Mohaves, Sonoras, Nāves ielejas tuksneši. Atakamas tuksnesis Dienvidamerikas rietumos ir viena no sausākajām vietām uz Zemes. Tur sastopami rajoni, kuros nekad nav novēroti nokrišņi.

 
Tuksnesis Kalifornijā un tuksnesis Nāves ielejā, ASV rietumos.

Līdzīgos apstākļos Āfrikas rietumu piekrastē aukstās Bengelas straumes ietekmē ir izveidojies Namiba tuksnesis.
Aukstajos piekrastes ūdeņos ir paaugstināts skābekļa daudzums, kas rada labvēlīgus apstākļus planktona attīstībai. Ar šiem sīkajiem organismiem barojas milzīgi zivju bari. Tur ir vieni no pasaules nozīmīgākajiem zvejas rajoniem. Piekrastes salās mīt lieli ūdensputnu bari, kuri pārtiek no zivīm. Simtiem gadu gaitā salās ir nogulsnējušies vairākus metrus biezi putnu mēslu slāņi – guano. Tos izmanto ļoti vērtīgu augu mēslojumu ražošanai.

 

Lielākās siltās straumes ir Aļaskas, Brazīlijas, Dienvidekvatoriālā un Golfa straumes. Tās veicina ūdens iztvaikošanu un pastiprinātu nokrišņu veidošanos. Siltās Brazīlijas straumes ietekmē Dienvidamerikas austrumu piekrastē tropu joslā visu gadu ir regulāri nokrišņi.

 
Golfa straume un citas okeāna straumes

Atlantijas okeāna tropiskajos apgabalos virs siltajām straumēm veidojas zema atmosfēras spiediena apgabali. Siltais, vieglais gaiss kopā ar ūdens tvaikiem strauji ceļas augšup, veidojot milzīgus virpuļus un izraisot viesuļvētras. Valdošie vēji pasāti tās nes uz Centrālamerikas un Ziemeļamerikas piekrasti. Viesuļvētras centrā (acī) ir bezvējš un skaidrs laiks, bet tam apkārt – blīvu mākoņu zona, kur vēja ātrums sasniedz vairākus simtus kilometru stundā. Viesuļvētras diametrs var sasniegt 500 un pat 1000 kilometrus! Intensīvāko viesuļvētru sezona ir rudenī. Tās visbiežāk skar Meksikas līča piekrasti, Antiļu salas, Floridas pussalu. Vētras izposta ciemus un pilsētas, bojā elektropārvades līnijas, upes pārplūst un sagrauj tiltus. Daudzi cilvēki paliek bez pajumtes un var iet bojā.
Viesuļvētrām tiek doti vārdi. Lielus postījumus ir radījušas viesuļvētras Endrjū, Aivens, Katrīna, Rita un citas.