1. Dienvidamerikas klimata joslas

  Gandrīz visa Dienvidamerika, izņemot galējos dienvidus, izvietojusies tajās pašās klimata joslās kā Āfrika. Vislielākās platības atrodas ekvatoriālajā un subekvatoriālajā joslās. Tropu klimata josla, salīdzinot ar Āfriku, ir ievērojami mazāka. Kontinenta šaurā dienvidu daļa atrodas subtropu un mērenā klimata joslās.
Andu kalnos klimata joslas mainās, palielinoties augstumam virs jūras līmeņa.
Augstākā temperatūra ēnā (+47 °C) ir reģistrēta Grančako, zemākā temperatūra (-35 °C) ir reģistrēta Patagonijā.


Dienvidamerikas klimata joslas

Līdzīgi kā Āfrikā, arī Dienvidamerikā ekvatoriālajā joslā visu gadu valda ekvatoriālās gaisa masas, vidējās temperatūras no 24 – 26 °C, amplitūda (svārstības starp augstāko un zemāko temperatūru) ir neliela. Visu gadu raksturīgi bagātīgi nokrišņi (2000 līdz 3000 mm un arī vairāk).

 
Dienvidamerikas ekvatoriālie lietus meži

Subekvatoriālajās joslās gaisa masas mainās atkarībā no gadalaikiem. Vasarā valda mitrās ekvatoriālās GM, bet ziemā – sausās tropu GM. Sausā sezona nav tik izteikta kā Āfrikā.
Dienvidamerikas austrumu daļas klimatu ievērojami ietekmē siltās straumes, īpaši Brazīlijas straume.


Venecuēla

Ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pasāti no Atlantijas okeāna nes siltas un ļoti mitras gaisa masas, kas kontinenta piekrastē visu gadu nodrošina bagātīgus nokrišņus (2000 mm un vairāk). Brazīlijas plakankalne nav tik liels šķērslis, lai būtiski traucētu šo gaisa masu pārvietošanos kontinenta iekšienē līdz pat Andu kalnu austrumu nogāzēm. Tāpēc tropu joslas austrumu piekrastē ir mitrs klimats ar regulāriem nokrišņiem visu gadu.
Gar rietumu piekrasti plūst aukstā Peru (Humbolta) straume. Tā atdzesē gaisa masas un ievērojami kavē okeāna ūdens iztvaikošanu, tāpēc laiks ir skaidrs, mākoņi un nokrišņi neveidojas.

 
Dienvidamerikas nokrišņu sadalījums un daudzums, okeānu straumes

Šaurā piekrastes joslā šīs straumes ietekmē izveidojies Atakamas tuksnesis – viena no sausākajām vietām uz Zemes. Tur sastopami rajoni, kuros nekad nav novēroti nokrišņi. Līdzīgos apstākļos Āfrikas rietumu piekrastē aukstās Bengelas straumes ietekmē ir izveidojies Namiba tuksnesis.

 
Atakamas tuksnesis

Galējos dienvidos un Ugunszemes arhipelāga salās valda mērenais klimats. Rietumvēju straumes ietekmē Andu kalnu rietumu nogāzes saņem bagātīgus nokrišņus (ap 2000 mm gadā). Te valda spēcīgi vēji, reizēm pat vasarā šeit ir sniegputeņi, kurus izraisa no Antarktīdas ieplūdušās aukstās gaisa masas. 

 
Tierra del Fuego

Andu kalnos klimats ir ļoti daudzveidīgs. Tas mainās virzienā no pakājes līdz virsotnei (uz katru kilometru virs jūras līmeņa pazeminās par 6 °C) un ir atkarīgs arī no vietas ģeogrāfiskā platuma. Nogāzes zemākajā daļā pie ekvatora klimats ir tikpat karsts un mitrs kā ekvatoriālajā joslā, bet 5000 metru augstumā visu klāj sniegs un ledus. Kalnos gaiss ir ļoti sauss, dzidrs un retināts, tāpēc saules radiācija ļoti spēcīga. Šādos apstākļos ir gandrīz neiespējami dzīvot. 

 
 Augstumjoslojums Andos un Alpos