1. Dienvidamerikas upes un ezeri

Upju un ezeru veidošanos kontinentā ietekmē klimats – galvenokārt nokrišņu daudzums un režīms.
Dienvidamerika ir vismitrākais kontinents uz Zemes, tāpēc tajā izveidojusies pasaules lielākā, sarežģītākā un ūdeņiem bagātākā upju sistēma – Amazone, kurai ir simtiem pieteku.
Amazones baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometru. 85% no šīs teritorijas klāj pasaules lielākie ekvatoriālie meži, kas joprojām nav pilnībā izpētīti un pat mūsdienās kavē precīzi noteikt Amazones garumu.  Upes baseins atrodas galvenokārt ekvatoriālajā klimata joslā, kur visu gadu ir regulāri nokrišņi.
Jaunākie pētījumi liecina, ka upes garums, rēķinot no Ukajali iztekas, ir 6400 kilometri vai pat 6915 km (līdz šim uzskatīja, ka tas ir tikai 6400 km). Šis fakts ierindotu Amazoni pirmajā vietā pasaulē pēc garuma, pārspējot Nīlu kopā ar Kageru (6650 km).

 

 

Amazones upes sistēma un lielākās pietekas

 

Upes sākums meklējams Andu kalnu austrumu nogāzēs, kur sākas Maranjona un Ukajali. Abām upēm saplūstot kopā rodas Amazone. Varenajai upei ir vairāk nekā 500 pieteku. Palu laikā tā appludina milzīgas mežu platības. Pie ietekas Atlantijas okeānā Amazone ir vairāk nekā 320  kilometru plata. Upes vidējais dziļums ir 30  metri.
Amazone ir kuģojama 4300 kilometru garumā – no ietekas līdz Ikitosai, kuru var sasniegt pat 3000  tonnas smagi okeāna kuģi. Paisums un bēgums vērojami 700 kilometru attālumā no ietekas okeānā.

 

 

Amazone pie Ikitosas un Amazones vidustece pie Manausas

 

Amazonē ir vairāk zivju sugu, nekā visā Atlantijas okeānā. Tur mīt pasaulē lielākās saldūdens zivis pirarukas un plēsīgākās zivis – piraijas (piranjas). Piraiju bari var uzbrukt ūdenī peldošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem. Citi neparasti upes iemītnieki ir elektrozuši, rozā delfīni, lamantīni, rajas ar indīgu dzeloni astē, kaimani (krokodilu paveids). Piekrastē sastopamas arī pasaulē lielākās žņaudzējčūskas anakondas.
Seklākās vietās aug ūdensrozes Viktorijas, kuru milzīgās, vairākus metrus platās lapas spēj noturēt pat 50 kilogramus.

 

 

Ūdensrozes Viktorijas ('Victoria amazonica')

 

 

Anakonda un piraija

 

Pirmais eiropietis, kas veica ceļojumu pa Amazoni no augšteces līdz pat Atlantijas okeānam, bija Fransisko de Oreljana (1541.- 1542.). Šis spāņu konkistadors vēlējās atrast leģendāro zelta karaļa Eldorado valsti. Viņš neatrada bagātības, bet gandrīz aizgāja bojā, atkaujoties no kareivīgu sieviešu cilts – amazoņu uzbrukuma. Viņas prata šaut labāk nekā vīrieši. Pastāv uzskats, ka Amazones upes nosaukums radies no šīs sieviešu cilts nosaukuma.

 

 

Fransisko de Oreljana un Eldorado zelta figūras

 

Citas lielākās Dienvidamerikas upes atrodas subekvatoriālajā, mitro tropu un subtropu joslās, kur nokrišņu nav tik daudz, kā arī dažus mēnešus gadā ir sausā sezona.
Kontinenta ziemeļu daļā plūst Orinoko upe. Tā ir 2410 km gara un ietek Atlantijas okeānā, veidojot plašu deltu. Palu laikā upes platums sasniedz vairāk nekā 20 kilometrus, bet dziļums – 100 metrus. Sausajā sezonā ūdens līmenis ievērojami pazeminās, bet mazākās pietekas gandrīz izžūst.

 

 
Orinoko upes baseins un Orinoko sausajā sezonā

 

Parana ir otra garākā Dienvidamerikas upe pēc Amazones. Brazīlijas dienvidaustrumos to sauc par Paranaibu, tā plūst uz Atlantijas okeānu.
Paranaibai satekot ar Riugrandi, izveidojas Parana. Parana ir robežupe starp Brazīliju un Paragvaju, kā arī starp Paragvaju un Argentīnu.
1991.gadā Paranas upes augšējā posmā tika pabeigta 17 gadu būvētā pasaulē lielākā hidroelektrostacija. Tās betona aizsprostu sauc par Itaipu, kas tulkojumā nozīmē "Dziedošais akmens". Aizsprosts atrodas uz Brazīlijas un Paragvajas robežas. Tas tika celts par abu valstu līdzekļiem, un tās abas izmanto saražoto elektroenerģiju.
Dienvidu daļā Parana plūst cauri zālainām stepēm, kuras sauc par pampām. Šeit gani gaučo uzrauga milzīgus lopu ganāmpulkus. Pie ietekas Atlantijas okeānā upe veido platu līci jeb estuāru Laplatu (Rio de Laplata), kas tulkojumā nozīmē "Sudraba upe". Milzīgā, 225 kilometrus platā līča krastos dzīvo daudzi miljoni cilvēku. Urugvajas galvaspilsēta Montevideo atrodas ziemeļu krastā, bet Argentīnas galvaspilsēta Buenosairesa - dienvidu krastā.

 

 

Paranas upes baseins un Paranas grīva – Laplata

 

 

Laplata pie Montevideo un Itaipu hidroelektrostacijas aizsprosts

 

Gvajānas plakankalnē Roraimas plato  no milzīga klinšu masīva Aujantepuja vertikālās sienas krīt pasaulē augstākais - Anhela (Eindžela) ūdenskritums. Tā kopējais augstums ir 979 (pēc citiem datiem 1054 vai 1059) metri. Tas ir 107 m plats. Ūdenskritums nosaukts Džeimsa Eindžela vārdā, kurš 1935. gadā pārlidoja un  atklāja šo ūdenskritumu.
Upi, kuru veido Anhela ūdenskrituma ūdeņi, sauc gan par Kerepi, vārdā, kuru tai devuši vietējie iedzīvotāji, gan par Gauju (Rio Gauja). Upei Gaujas vārdu devis Venecuēlā dzīvojušais latvietis Aleksandrs Laime, kurš pirmais sasniedza ūdenskritumu pa zemi.
Lietus laikā no Roraimas plato krīt daudzi ūdenskritumi. Vairāki no tiem ir līdzīgi Anhelam un iekļauti pasaules augstāko ūdenskritumu sarakstā.

 

 

Dž. Endžela (Anhela) lidmašīna, ar kuru viņā sasniedza ūdenskritumu un Anhela ūdenskritums

 

Igvasu ūdenskritums ir ūdenskritumu komplekss Igvasu upē uz Brazīlijas un Argentīnas robežas. To vidējais augstums ir 60 -80 metri, bet kopējais platums 2700 metri. Ūdenskrituma "U" veida daļā garums ir 1500 metri. Nelielas saliņas sadala ūdenskritumu 150 - 275 daļās, atkarībā no ūdens daudzuma dažādās sezonās. To uzskata par vienu no pasaules skaistākajiem ūdenskritumiem.
Iguasu ūdenskrituma apkaimē plešas krāšņi mitrie subtropu lietus meži - lielākais neskartais Parānas lietusmežu apgabals. Kopš 1984. gada Iguasu nacionālais parks Argentīnas pusē iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Pirms 2000 gadiem šeit uz dzīvi apmetās tupi - guarani cilts, kura krāšņo ūdenskritumu nodēvēja par "Yguazú" - "lielais ūdens". Indiāņu nostāsti vēstīja, ka Velna rīklē dzīvo niknais Iguasu upes dievs.

 

 

Iguasu ūdenskritumi

 

Dienvidamerikas ziemeļu piekrastē atrodas Marakaibo ezers. Pēc platības tas ir lielākais ezers kontinentā (13 210 km²). Ar Venecuēlas līci to savieno 55 km garš šaurums. Ezerā ieplūst daudzas upes. Marakaibo veidojies no sena jūras līča – lagūnas un uzskatāms  par vienu no pasaules vecākajiem ezeriem. Ezera teritorijā atrodas lielas naftas atradnes.

 

 

Marakaibo ezers un ciems Marakaibo ezera krastā

 

Titikakasezers ir pasaulē augstākais  kuģojamais ezers – tas atrodas 3 812 metrus virs jūras līmeņa. Titikaka  ir arī Dienvidamerikas lielākais saldūdens ezers - tā virsmas platība ir ap 8372 km² , dziļums 250 m.  Titikakas ezers atrodas Altiplano augstienē Andu kalnos. Ezerā ieplūst vairāk nekā 25 upes. Ezeru baro arī nokrišņi un ledāji.
Ezerā ir vairāk kā 40 salas, no kurām dažas ir blīvi apdzīvotas. Pirmiedzīvotāji indiāņi Titikakas ezerā no niedrēm izveidojuši mākslīgu, peldošu salu grupu.

 

 

Titikakas ezers un peldošās salas Titikakas ezerā ar niedru laivām