Dabas resursi un to klasifikācija
Zemes dabiskie resursi ir vitāli svarīgi cilvēku populācijas izdzīvošanai un attīstībai. Daži no šiem resursiem, piemēram, minerāli, sugas un dzīvotnes, ir ierobežoti - kad tie ir izsmelti vai izpostīti, tie ir neatgriezeniski zuduši. Citi, piemēram, gaiss, ūdens un mežs, ir atjaunojami. Dabas resursi ir nozīmīgs nosacījums ražošanas attīstībai. Izmantojamo dabas elementu skaits nemitīgi pieaug.
Dabas resursi ir dabas elementi un dabas spēki, kurus cilvēki izmanto.
Zeme par resursu kļuva līdz ar zemkopības rašanos, meži sākotnēji tika izmantoti būvniecībai, veidojoties amatniecībai, bet vēlāk – attīstoties kokapstrādei un papīra rūpniecībai. Naftas, akmeņogļu, dabasgāzes un rūdu iegulas par nozīmīgiem resursiem kļuva attīstoties rūpniecībai. Lai arī ūdens klāj 3/4 zemeslodes, par resursiem uzskata tikai to daļu, kuru izmanto rūpniecībā, elektroenerģijas ražošanai, apūdeņošanai vai komunālajām vajadzībām. Jo intensīvāk attīstās saimniecība, jo svarīgākas kļūst resursu ieguves un izmantošanas problēmas.
Meža cirsma
Dabas resursi arvien sarūk, tādēļ tiek meklētas iespējas izmantot jaunus enerģijas avotus – vēja enerģiju, bioenerģiju, ģeotermālo enerģiju u.c. Dabas resursu izmantošanu var arī ierobežot, aizvietojot dabiskās izejvielas ar mākslīgi ražotām, kā arī izmantojot bezatlikumu ražošanas tehnoloģiju vai vairākkārt pārstrādājot dažādus materiālus (metāllūžņus, makulatūru, stikla un plastmasas taru u.c.).
Rapsis - viens no bioenerģijas ieguves izejmateriāliem
Resursus iedala:
1) pēc izcelsmes:
a) bioloģiskie (augi, dzīvnieki); b) zemes dzīļu resursi (rūdas, nafta, gāze, ogles, māls, smiltis, dolomīti u.c.)
2) pēc lietošanas:
a) izejvielu (koksne, kūdra, būvmateriālu resursi u.c.); b) pārtikas (augi, dzīvnieki); c) enerģētiskie (ūdens, vējš, kūdra, nafta u.c.)
3) pēc krājumu nozīmes:
a) pasaules nozīmes; b) vietējas nozīmes; c) valsts nozīmes
4) pēc nodrošinājuma nozīmīguma un izmantojamības pakāpes:
a) neizsmeļamie (saules enerģija, vēja enerģija, paisuma un bēguma enerģija, okeāna straumju enerģija); b) izsmeļamie: atjaunojamie (bioloģiskie (meži, augi), kūdra, augsne) un neatjaunojamie (derīgie izrakteņi (ogles, nafta, dabasgāze, metālu rūdas)
1) pēc izcelsmes:
a) bioloģiskie (augi, dzīvnieki); b) zemes dzīļu resursi (rūdas, nafta, gāze, ogles, māls, smiltis, dolomīti u.c.)
2) pēc lietošanas:
a) izejvielu (koksne, kūdra, būvmateriālu resursi u.c.); b) pārtikas (augi, dzīvnieki); c) enerģētiskie (ūdens, vējš, kūdra, nafta u.c.)
3) pēc krājumu nozīmes:
a) pasaules nozīmes; b) vietējas nozīmes; c) valsts nozīmes
4) pēc nodrošinājuma nozīmīguma un izmantojamības pakāpes:
a) neizsmeļamie (saules enerģija, vēja enerģija, paisuma un bēguma enerģija, okeāna straumju enerģija); b) izsmeļamie: atjaunojamie (bioloģiskie (meži, augi), kūdra, augsne) un neatjaunojamie (derīgie izrakteņi (ogles, nafta, dabasgāze, metālu rūdas)
Latvijā saimnieciski nozīmīgākās dabas bagātības ir zeme, meži, ūdeņi un smilts, kā arī gleznainās dabas ainavas. Pareizi saimniekojot, arī ar šiem dabas resursiem var sekmēt valsts labklājību.
Mērenais jūras klimats, plašā pludmale un piekrastes priežu meži, kā arī minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu krājumi ir nozīmīgi rekreācijas resursi, kas ļauj attīstīt kūrortu saimniecību. Pie šiem resursiem pieder arī skaistākās Latvijas dabas ainavas, kas piesaista tūristus un atpūtniekus.
Ķemeru nacionālais parks
Latvijā, lai iegūtu elektroenerģiju, kā enerģētiskos resursus izmanto upju (galvenokārt Daugavas) ūdens enerģiju, kūdru un malku izmanto siltuma iegūšanai. Diemžēl enerģētisko resursu krājumi nav pietiekami, lai pilnībā nodrošinātu valsts vajadzības, tādēļ Latvija elektroenerģijas ražošanā sāka izmantot arī vēja un saules enerģiju.
Vēja parks Liepājā