3. Strūves ģeodēziskais loks (UNESCO LNK)

Tā ir viena no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām. Strūves loks stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras un uz zemes virsmas atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem, kuri mūsdienās atrodas desmit valstu – Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas – teritorijas.

 

  

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopumā iekļauti 34 Strūves ģeodēziskā loka punkti no 10 pasaules valstīm. Latvijas teritorijā atradās 16 ģeodēziskā loka punkti, no kuriem divi – Jēkabpilī un Sestukalnā, ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

 

  

  

Latvijas teritorija šajā zinātniskajā projektā ir īpaša, jo bija abu zinātnieku darbības robežšķirtne. Strūve mērīja no Ziemeļiem līdz Jēkabpilij, bet Tenners - no Dienvidiem, noslēdzot mērījumus punktā Bristen. Abi ģeodēzisti — Strūve un Tenners — veicot uzmērījumus Latvijas teritorijā, izmantoja divas dažādas mērvienības. Strūve izmantoja tuazes (1 tuaze = 1,949 m), bet Tenners – asis (1 ass = 2,1336 m).

 

  

Strūves loks šķērsoja divas impērijas, kļūstot par lielisku piemēru valdnieku un zinātnieku sadarbībai. Strūves loka mērījumu rezultāti apstiprināja Īzaka Ņūtona teoriju, ka Zemei nav precīza lodes forma, bet tā ir saplacināta polu virzienā, kā arī turpmāk tika izmantoti ģeodēzisko tīklu un topogrāfisko karšu veidošanā.

 

Pateicoties Strūves lokam, būtiski progresēja liela mēroga valstu kartēšana visā pasaulē. Attīstoties tehnoloģijām, palielinājās kartogrāfu un astronomu iegūto rezultātu precizitāte, piemēram, astronomi ar lielāku precizitāti spēja noteikt attālumu līdz tālajiem debesu ķermeņiem.

 

Strūves ģeodēziskā loka mērījumus var iedalīt \(4\) fāzēs:

1. Pirmā fāze ietvēra mērījumus Baltijas guberņās Krievijā no \(1816.\) līdz \(1831.\) gadam.

2. Otrajā fāzē notika paplašināšanās gan dienvidu, gan ziemeļu virzienā no \(1830.\) līdz \(1844.\) gadam.

3. Trešā fāze ietvēra mērījumu veikšanu Zviedrijas un Norvēģijas teritorijā no \(1844.\) līdz \(1851\). gadam, kā arī Besarābijas guberņā (tagadējā Moldovas teritorijā) no \(1846.\) līdz \(1851.\) gadam.

4. Ceturtā fāze jeb noslēguma fāze no \(1852.\) līdz \(1855.\) gadam. Noslēguma fāzes galvenais uzdevums ietvēra neuzticamu mērījumu atkārtošanu un papildus bāzes līniju garumu noteikšanu.

 

Strūves loka punkti tika atzīmēti apvidū dažādos veidos, bet ar vienu mērķi tos saglabāt. Atkarībā no punkta ģeogrāfiskā novietojuma, tika izmantoti dažādi iezīmēšanas veidi. Piemēram, Somijā daudzi punkti tika iezīmēti klintīs urbjot caurumus, kurus vēlāk piepildīja ar svinu. Latvijā punkti atzīmēti gan granītā ielejot svinu, gan iedzenot naglu koka baļķī vai torņa kolonnā.

Strūves loka punktu noformējums ir ļoti dažādi:

 

Mūsdienās atpazīstamības veicināšanai, meklēšanai un saglabāšanai izveidota Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padome.