2. Saimniecība. Primārais sektors.

 

Lauksaimniecība ir tradicionāla tautsaimniecības nozare. Zemkopības, lopkopības un biškopības attīstība Latvijā sākās pirms četriem tūkstošiem gadu, kad te ieradās baltu ciltis.

Zeme ir galvenais ražošanas līdzeklis lauksaimniecībā. Tās kvalitāte ietekmē audzējamo kultūru izvēli un to ražību. Zemes kvalitāti raksturo augsnes auglība.

 

  

Lauksaimniecības zemju izmantošanu būtiski ietekmē arī reljefs.

 

 

 

Latvijā jāattīsta intensīvā lauksaimniecība, jo nelielās teritorijas dēļ nevar ievērojami palielināt aramzemes platību vai lopu skaitu.

 

 

Lauksaimniecību veido divas savstarpēji saistītas pamatnozares: augkopība un lopkopība.

 

Dažādām valsts teritorijām ir atšķirīgi lauksaimniecības specializācijas modeļi.

Latgalē:

• piena un gaļas lopkopība, linkopība;

• cūkkopība, linkopība;

• piena lopkopība, putnkopība, linkopība.

Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē -

• piena lopkopība, cūkkopība, kartupeļu audzēšana;

• piena un gaļas lopkopība, kartupeļu audzēšana;

Zemgalē un Dienvidkurzemē -

• graudkopība;

• piena lopkopība, cukurbiešu audzēšana;

• piena lopkopība, augļkopība.

 

 

Augkopību iedala apakšnozarēs pēc audzējamo kultūru rakstura (graudkopība, dārzeņkopība, augļkopība u.c.) vai šo struktūru pielietojuma ( pārtikas, lopbarības un tehnisko kultūru audzēšana).

Graudkopība ir nozīmīga lauksaimniecības nozare Latvijā. Graudaugu sējumi aizņem 469. tūkst. ha, gadā ievāc no 900 tūkst. līdz 1,3 milj. tonnu graudu. Lielākie graudu pārstrādātāji ir uzņēmumi Rīgas Dzirnavnieks, Dobeles Dzirnavnieks.

Graudaugu kultūras ir sekojošās: rudzi, kvieši, mieži, auzas un griķi.

Tehnisko kultūru audzēšana ietver sevī cukurbiešu, rapšu un linu audzēšanu. Kopš 2006. gadā Latvijā slēdza cukurfabrikas, par nozīmīgāko tehnisko kultūru kļuvis rapsis.

Kartupeļu audzēšana arī ir plaši izplatīta Latvijā. Lielākās kartupeļu audzētāju saimniecības ir izvietotas lielo pilsētu ( Rīga, Daugavpils, Liepāja) apkārtnē un pie kartupeļu apstrādes uzņēmumiem (Limbažu un Valmieras rajonā).

Dārzeņkopība un puķkopība nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu un ziedu audzēšanu. Lielākās dārzeņu siltumnīcas atrodas  Mārupē.

Augļkopībai Latvijā ir sena vēsture, ražīgākajos gados augļu un ogu kopraža sasniedza 117. tūkst. t. gadā.

 

 

Lopkopību iedala apakšnozarēs pēc audzējamo lopu sugām - liellopu audzēšana, zirgkopība, cūkkopība un c. Lopkopība Latvijā ir intensīva lauksaimniecības nozare, kura sekmē arī produkcijas pārstrādes uzņēmumu attīstību.

Govkopība un cūkkopība - Latvijā tradicionāli visvairāk tiek audzētas Latvijas brūnās šķirnes govis (79%). Mūsdienās vidējais izslaukums no govs ir 4055 kg gadā. Valstī darbojas daudzi mazi un lieli piena pārstrādes un piena produktu ražošanas uzņēmumi.

Pienu savāc no zemnieku saimniecībām, tad tuvākajās pienotavās veic tā pirmapstrādi - pienu atvēsina, atkrejo un pasterizē, bet lielajās pilsētās ražo piena produktus. Lielākie piena produktu ražotāji ir uzņēmumi Rīgas Piena kombināts, Valmieras Piens.

Liellopus audzē arī gaļas ieguvei. Lielākie gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanas uzņēmumi ir Lido, Rīgas Miesnieks, Triāls.

Putnkopība visstraujāk saka attīsties septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Latvijā. Tagad Latvijā audzēto putnu skaits samazinājies, jo izdevīgāk ir ieviest lētu produkciju no citām valstīm. Lielākais olu ražotājs ir uzņēmums Balticovo.

Aitkopība agrāk bija ļoti izdevīga, jo silti apģērbi tika gatavoti galvenokārt no aitu vilnas un kažokādām. Tagad tikai nedaudzas saimniecības nodarbojas ar aitkopību.

 

Zirgkopībai lielākā nozīme bija tajos laikos, kad vēl nebija traktoru un citu zemes apstrādes mehānismu - tad zirgus izmantoja zemes apstrādes darbos. Tagad zirgus audzē vairāk sportam un izjādēm.

Lielākās zirgaudzētavas atrodas Tērvetē un Burtniekos.

Biškopība ir sena lopkopības nozare. Bez medus un vaska biškopībā iegūst arī citus noderīgus produktus: propolisu, ziedputekšņus, bišu māšu pienu, bišu indi.

Zvērkopība ir ienesīga, bet ļoti darbietilpīga un sarežģīta nozare. Visvairāk šajā nozarē audzē trušus. Truškopība ļauj iegūt trušu gaļu, ādu un vilnu. Audzē arī kažokzvērus - sudrablapsas, polārlapsas un ūdeles.