Izvadierīces
Izvadierīce ir ierīce, kas datus pārveido no formas, kurā tie glabājas datora atmiņā, formā, kuru var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas. Biežāk izmantotās izvadierīces ir monitors un printeris.
Monitors (monitor) ir izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus un pārveido tos uz ekrāna par tekstu vai grafiku. Tā ir ierīce, kas nodrošina datora dialogu ar lietotāju.
Svarīgākie monitora raksturlielumi:
- ekrāna izmērs pa diagonāli, kas var būt no 15 līdz 27 colla (1 colla = 2,54 cm);
- izšķirtspēja, kuru nosaka punktu skaits, kas veido attēlu. Šādus punktus sauc par pikseļiem, un, jo to ir vairāk, jo labāku attēlu var iegūt. Izšķirtspēju raksturo, norādot pikseļu skaitu rindā un rindu skaitu uz ekrāna. Izvēloties izšķirtspēju, jāņem vērā arī ekrāna izmērs;
- izšķirtspēja, kuru nosaka punktu skaits, kas veido attēlu. Šādus punktus sauc par pikseļiem, un, jo to ir vairāk, jo labāku attēlu var iegūt. Izšķirtspēju raksturo, norādot pikseļu skaitu rindā un rindu skaitu uz ekrāna. Izvēloties izšķirtspēju, jāņem vērā arī ekrāna izmērs;
- iespējamais krāsu skaits. Parasti izmanto režīmus ar 65 536 (High Color) vai 16 777 216 (True Color) krāsām;
- kadru frekvence, kurai būtu jābūt 85 Hz.
Printeris ir izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē, piemēram, uz plēves.
Printeru tipi un to īss raksturojums
Tips | Apraksts | |
Tintes jeb strūklprinteris (Ink Jet) |  | Drukājošajā galviņā stienīšu vietā ir sprauslas, pa kurām uz papīra tiek uzsmidzināti tintes traipi. Attēls veidojas, materiālu apsmidzinot ar tinti. Printeri parasti ir lēti, taču tintes kasetes – dārgas. Galvenokārt lieto mājās, birojā, skolās utt, ja jāiegūst ļoti labas kvalitātes krāsaini vai melnbalti dokumenti, bet izdrukāšanas laiks nav būtisks. |
Lāzerprinteris (Laser Jet) |  | Attēlu veido uz gaismjutīga cilindra virsmas, kas pārklāta ar īpašu pulveri. Attēla gaišajās vietās tiek aizvākts liekais pulveris, tās apstarojot ar lāzeru. Izveidoto attēlu pēc tam pārnes uz papīra. Šiem printeriem var iegūt augstu izšķirtspēju, bet tie ir relatīvi dārgi. Galvenokārt lieto lielos uzņēmumos, birojā, skolā un citur, kur ātri jāiegūst augstas kvalitātes dokumenti. |
Adatu jeb matricprinteris (Dot Matrix) |  | Attēlu veido, papīram piespiežot krāsas lentu ar adatu matricas palīdzību. Drukājošā galviņa sastāv no 9 vai 24 stienīšiem, kas izvietoti vienas vertikālas kolonnas veidā. Drukājošā galviņa pārvietojas horizontāli gar krāsojošu lenti, un uz papīra veidojas attēls no apaļiem punktiem. Lieto uzņēmumos, kuros jāizdrukā ļoti daudz, bet dokumentu kvalitāte nav noteicošā. Piemēram, dzelzceļa biļetes, rēķini bankās u. tml. |
Printeru kvalitāti var raksturot ar dažādiem parametriem.
Svarīgākie no tiem:
- izšķirtspēja, kura nosaka izdrukas kvalitāti. Parasti adatu printeriem izšķirtspēja ir 120...300 punktu collā, tintes un lāzera printeriem 600 punktu collā. Ļoti labiem lāzera un tintes printeriem izšķirtspēja ir 1200 un vairāk punktu collā;
- darbības ātrums, kuru mēra simbolos sekundē vai lappusēs minūtē;
- ekspluatācijas izmaksas, ko nosaka pulvera, tintes vai lentes kasetnes nomaiņa un izmantojamā papīra kvalitāte.
- darbības ātrums, kuru mēra simbolos sekundē vai lappusēs minūtē;
- ekspluatācijas izmaksas, ko nosaka pulvera, tintes vai lentes kasetnes nomaiņa un izmantojamā papīra kvalitāte.
Ploteris (plotter) ir īpašs printeris, kas paredzēts datu izvadei no datora grafisku attēlu veidā. Attēls tiek veidots no līniju fragmentiem, zīmējot tos uz papīra vai nu ar tinti, vai ar elektrostatisku lādiņu un tonera palīdzību. Ploterus parasti izmanto lielformāta izdruku, piemēram, rasējumu, drukāšanai A1 formātā, datorizētas projektēšanas sistēmās un prezentēšanas grafiku sagatavošanai.
Skaļrunis ir ierīce skaņas izvadīšanai. Parasti datoram ir divi skaļruņi, kurus novieto abpus monitoram. Lai netraucētu apkārtējos, skaņas izvadīšanai var lietot austiņas.
 |  |
Atsauce:
Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni. 1. modulis. Pasniedzēja grāmata. / Viestura Vēža redakcijā – Rīga: Latvijas Universitāte, 2006. – 123 lpp.: il. – izmantotā literatūra: 30. - 32. lpp.