4. Atmiņa

Datorā dati un programmas glabājas atmiņā. Atmiņa ir iekārta vai datu vide, kurā var uzglabāt informāciju tās vēlākai izmantošanai.

 

Atmiņu parasti raksturo ar tās ietilpību, t.i., maksimālo datu daudzumu, ko var glabāt atmiņā. Atmiņas ietilpību parasti mēra megabaitos, gigabaitos un terabaitos.

 

 

- primārā jeb operatīvā atmiņa, kas sastāv no brīvpiekļuves atmiņas un lasāmatmiņas, kurām ir tieša piekļuve no centrālā procesora;

 

- palīgatmiņa jeb sekundārā atmiņa, kurā ietilpst tādas atmiņas ierīces kā cietie diski, kompaktdiski.

 

 

Personālā datora primārā jeb operatīvā atmiņa sastāv no:

 

- brīvpiekļuves atmiņas (RAM, Random Access Memory), kura uzglabā programmas un datus to apstrādes laikā. RAM atmiņu, tāpat kā procesoru, izgatavo no elektroniskiem elementiem, un tajā notiek ātra informācijas ierakstīšana un nolasīšana. Tas nodrošina efektīvu mijiedarbību ar centrālo procesoru, izmantojot ātrdarbīgo sistēmas kopni. Taču operatīvajai atmiņai piemīt būtisks trūkums. Tā ir energoatkarīga, t.i., izslēdzot datoru, informācija operatīvajā atmiņā zūd. Tāpēc pirms darba beigām iegūtie rezultāti noteikti jāieraksta palīgatmiņā; 

 

- lasāmatmiņas (ROM, Read Only Memory), kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā parasti nevar mainīt. Lasāmatmiņā parasti tiek ierakstītas būtiskas sistēmas programmas, un to izmanto arvien lielāku operētājsistēmas daļu uzglabāšanai. Kā lasāmatmiņas piemēru var minēt BIOS mikroshēmu, kura atrodas uz mātes plates un kura satur datora aparatūru raksturojošus datus, kas ir nepieciešami, lai tas varētu sākt darbu.

 

 

Personālajos datoros tiek izmantota speciāla kešatmiņa (cache), kuru izmanto kā buferatmiņu jeb datu pagaidu glabātavu starp procesoru un operatīvo atmiņu. Izšķir primāro kešatmiņu, kura ir iebūvēta mikroprocesorā, un sekundāro kešatmiņu, kura ir izvietota uz mātes plates. Kešatmiņas ietilpība nav liela, bet tā strādā ievērojami ātrāk par operatīvo atmiņu. Rezultātā pieaug datu ierakstīšanas un nolasīšanas ātrums un vienlaikus arī datora veiktspēja.

 

 

Palīgatmiņā uzglabā visas programmas un datus, ko izmanto lietotājs.

 

Palīgatmiņas galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar operatīvo atmiņu ir šādas:

- tā ir energoneatkarīga, t.i., informācija tiek saglabāta pēc datora izslēgšanas;

- informācijas vienības uzglabāšana atmiņā izmaksā lētāk.

 

Galvenais trūkums ir tas, ka darbības ātrums ir mazāks.

 

Cietais disks (HD - Hard Disk) ir personālā datora lielas ietilpības palīgatmiņā, kas sastāv no:

 

- vairākiem magnētiskiem diskiem, kuros var ierakstīt un nolasīt datus un kuri novietoti uz vienas ass, un to piedziņas ierīces (diskdziņa);

- lasīšanas/rakstīšanas galviņu komplekta;

- elektroniskiem elementiem, kuri nodrošina šīs atmiņas ierīces sadarbību ar personālo datoru.

 

Cietais disks ir ievietots sistēmas blokā, un to nomaina tikai tad, ja tas ir bojāts vai lietotājs vēlas to nomainīt pret disku ar lielāku ietilpību. Pašlaik ir iespējams izmantot pārnēsājamos cietos diskus, kurus pie datora pievieno, izmantojot USB portus.

 

Cietais disks ir svarīgākā palīgatmiņas ierīce, jo glabā visas programmas un datus, kurus izmanto lietotājs. Ja kādu no programmām vajag izpildīt, tad operētājsistēma to vispirms iesūta operatīvajā atmiņā.

 

Cietais disks ir  ietilpīgākais no diskiem. Pašlaik ražotajiem cietajiem diskiem, ko izmanto personālajos datoros, ietilpība ir 160 GB – 1 TB. Vidējais piekļuves ātrums iekšējam cietajam diskam ir no 8 līdz 15 ms.

 

Datus cietajā diskā var apdraudēt mehāniski bojājumi, kas var rasties, piemēram, atslēdzoties elektropadevei, nepareizi izslēdzot datoru, pārvietojot datoru ieslēgtā stāvoklī.

 

Kompaktdisks (CD, Compact Disk) jeb optiskais disks ir lielas ietilpības atmiņas ierīce, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību. Ierakstītās informācijas blīvums kompaktdiskos ir ievērojami augstāks nekā cietajā diskā, bet tās nolasīšanas ātrums ir mazāks. Datoros dažādu veidu kompaktdiskus lieto datu (filmas, mūzikas, spēles, enciklopēdijas u.tml.) ierakstīšanai, arhivēšanai, informācijas un programmatūras izplatīšanai.

 

 

 

- lasāmatmiņas kompaktdisks (CD-ROM) ir kompaktdisks, kurā datus ieraksta izgatavošanas procesā un vēlāk tos var tikai nolasīt. Lasāmatmiņas kompaktdisks satur līdz 650, 700 vai 870 MB datu;

 

- ierakstāmais kompaktdisks (CD-R) ir kompaktdisks, kurā datus var ierakstīt ar kompaktdisku rakstītāju, turklāt tikai vienu reizi. Nolasīt ierakstīto informāciju var ar jebkuru kompaktdisku ierīci;

 

- atkalierakstāms kompaktdisks (CD-RW) ir kompaktdisks, kurā informāciju var ierakstīt atkārtoti, kā arī dzēst. Šo kompaktdisku var izmantot līdzīgi cietajam diskam. CD-RW kompaktdiska ierīce nodrošina informācijas ierakstīšanu arī CD-R kompaktdiskos;

 

- ciparvideodisks (DVD, Digital Video Disc) ir kompaktdiska veids, kuram raksturīga ļoti liela ietilpība, kas pārsniedz 4,7 GB. Līdzīgi kā kompaktdiski, arī DVD diski ir lasāmi (DVD-ROM), ierakstāmi (DVD-R) vai pārrakstāmi (DVD-RW).

 

 

Lai nolasītu vai ierakstītu datus kompaktdiskos, izmanto kompaktdisku dziņus jeb ierīces. Pašlaik lietotājam ir iespējams iegādāties ierīces, kuras spēj nolasīt datus no jebkura kompaktdisku veida, kā arī veikt ierakstīšanu. Viens no galvenajiem raksturlielumiem ir diska griešanās ātrums, kas tiek mērīts attiecībā pret audiodiska griešanās ātrumu, kuru apzīmē ar 1x. Tā, piemēram, 52x nozīmē, ka kompaktdisku ierīce nodrošina 52 reizes lielāku griešanās ātrumu.

 

 

- lasāmatmiņas kompaktdisku diskdzinis (CD-ROM) veic kompaktdiskā (CD-ROM, CD-R vai CD-RW) ierakstītās informācijas nolasīšanu;

- ierakstāmais kompaktdisku diskdzinis (CD-R) veic kompaktdiskā (CD-ROM, CD-R vai CD-RW) ierakstītās informācijas nolasīšanu un ierakstīšanu CD-R diskos;

- atkalierakstāmais kompaktdisku diskdzinis (CD-RW) veic kompaktdiskā (CD-ROM, CD R vai CD-RW) ierakstītās informācijas nolasīšanu un ierakstīšanu CD-R un CD-RW diskos.

 

Līdzīgi kā kompaktdiski, arī DVD diski ir lasāmi (DVD-ROM), ierakstāmi (DVD-R) vai pārrakstāmi (DVD-RW).

 

 

 

- atmiņas kartes (Flash Cards).  Pamatā izmanto datu glabāšanai ciparkamerās. Pastāv vairāki karšu tipi: CompactFlash, MMC (MultiMediaCard), Memory Sticks, xD Picture (Extreme Digital), SD (Secure Digital), Micro Secure Digital (Micro SD). Ietilpība – no 2 GB līdz 64 GB;

 

 

- zibatmiņa (USB zibatmiņa, USB Flash Drive). Ārējā pārprogrammējamā atmiņa ir datu glabāšanas ierīce, ko datoram pieslēdz, izmantojot USB portu. Ātrums ir mazāks nekā cietajiem diskiem. Ietilpība – no 2 GB līdz 256 GB. Lielu popularitāti tā ieguva 2000. gados, jo kļuva daudz ērtāka un mazāka, salīdzinājumā ar kompaktdiskiem, viegli pārrakstāma un ar lielu atmiņas apjomu. Mūsdienās zināmākie zibatmiņu ražotāji ir Kingston, Transcend, Apacer, A-Data.