Programmatūras lietošanas noteikumi
Programmatūra ir intelektuālais īpašums un to aizsargā likuma normas, piemēram, Autortiesību likums. Nelikumīgu datorprogrammu izplatīšanu un lietošanu sauc par datorpirātismu.
Veicot programmu lejupielādi no internetā vai kopējot, aizdodot vai kā citādi izplatot programmas, jāpārliecinās, ka netiek pārkāptas autortiesības.
Tāpēc apskatīsim programmatūras veidus saistībā ar iespējamo maksu par to un autortiesībām:
maksas programmatūra (commercial software) | komerciāla programmatūra, kuru var iegādāties tikai par naudu, piemēram, operētājsistēma Windows 7, biroja pakete Microsoft Office u.tml. |
izplatāmprogrammatūra (shareware) | programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izplata bez maksas uz ierobežotu laiku. Pēc tam, kad noteiktais laika periods ir pagājis, situācija var būt dažāda, piemēram, programma var turpināt darboties, bet katru reizi pēc aktivizēšanas brīdināt par reģistrācijas nepieciešamību vai arī pārtraukt darboties. Jebkurā gadījumā programmas turpmāka lietošana ir nelikumīga, un tā ir jāatinstalē. Ja šo programmatūru grib izmantot regulāri, par to jāmaksā. Lietotājs par šo maksu parasti saņem papildus dokumentāciju, konsultācijas un nākamo bezmaksas versiju. |
brīvprogrammatūra | programmatūra, par kuru nav jāmaksā. |
Pastāv arī tā saucamās demonstrācijas jeb izmēģinājuma (demo vai trial) versijas, kas arī lietojamas par brīvu. Tās tiek izplatītas ar nolūku iepazīstināt lietotājus ar kādas jaunas programmas iespējām. Parasti programmas demonstrācijas versija nesatur visas pilnās versijas iespējas. Ja lietotājam programma ir iepatikusies, viņš var iegādāties pilno versiju.
Brīvprogrammatūrai ir vairāki veidi:
bezmaksas programmatūra (freeware) | datorprogrammas, ko lietotājam dod bez maksas. Šādas programmas izplata, paziņojot par to esamību lietotājiem. Lai arī bezmaksas programmatūra iegūstama par brīvu, uz to attiecas autortiesības. Tas nozīmē, ka ar programmatūru nedrīkst veikt citas darbības kā tikai tās, ko autors ir norādījis licencē. Parasti autors atļauj programmatūru lietot, bet neļauj to pārdot. |
brīvā programmatūra (free software) | programmatūra, kuru kopā ar tās pirmkodu bez maksas izplata lietotājiem. Savukārt lietotāji to var lietot, modificēt un izplatīt tālāk, ja tie garantē, ka norādes uz sākotnējā izstrādājuma autora vārdu un autortiesībām netiek dzēstas vai mainītas un ka programmatūrā veiktās izmaiņas ir skaidri norādītas. |
publiska programmatūra (public domain software) | plašas sabiedrības lietošanai nodota programmatūra, ko neaizsargā autortiesības. |
atklātā pirmkoda programmatūra (open source software) | programmatūra, kuras pirmkodu atklāti izmanto tās veidotāji un lietotāji. Šādas programmatūras priekšrocība ir iespēja tās programmētājiem un izmantotājiem jau programmas izstrādes gaitā attīstīt un pielāgot programmu specifisku uzdevumu risināšanai. Kā atklātās pirmkoda programmatūras piemērus var minēt operētājsistēmu Linux vai biroja paketi Open Office.  |
Jebkura gadījuma programmatūras lietošanas noteikumus nosaka programmatūras licence (software licence).
Programmatūras licence (software license) ir lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību.
Par pamatu programmas licencei tās izstrādātājs (ražotājs) var ņemt jau gatavus paraugus vai sastādīt to pats, tāpēc licences saturs un garums var būt ļoti atšķirīgs.
Parasti licencēs tiek iekļauta informācija par:
- programmas licences tipu;
- lietotāja programmas izmantošanas ierobežojumiem un izplatīšanas tiesībām;
- izstrādātāja autortiesībām un garantijām.
Programmatūras licences var būt arī bezmaksas programmām.
Galalietotāja licences līgums (End-User License Agreement – EULA) ir likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju.
Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu uzraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā tā ir redzama monitora ekrānā.
Galalietotāju licenču līgumiem var būt atšķirīgi to spēkā stāšanās veidi, piemēram,
- ar pakotnes atvēršanas brīdi;
- kad lietotājs nosūtījis ražotājam speciālu akceptēšanas karti;
- instalējot programmu, nereti lietotājam tiek piedāvāts izlasīt programmatūras licencēšanas noteikumus un tikai pēc tam, kad lietotājs piekritis šiem noteikumiem, var turpināt instalēt vai iedarbināt programmu. Piekrišanas poga parasti satur tekstu Accept vai I Agree, piemēram:
Vispārējā publiskā licence (General Public License, saīsinājumā GPL) ir plaši izmantota brīvās programmatūras licence. Vēl to sauc par GNU GPL vai vienkārši GPL, ja kontekstā ir saprotams, ka runa ir tieši par šo licenci.
Programmatūra, kas licenzēta ar GPL var tikt brīvi izplatīta un modificēta (ar nosacījumu, ka modificētais produkts arī tiek izplatīts ar tādiem pašiem noteikumiem).
GPL licence nodrošina programmatūras lietotājam šādas tiesības:
- brīvība izmantot programmu jebkādiem mērķiem;
- brīvība izpētīt programmas darbības principu un brīvība to modificēt, uzlabot;
- brīvība izplatīt programmas kopijas;
- brīvība izmantot programmu citu programmu izveidei (ar noteikumu, ka tā jāizplata ar tādiem pašiem noteikumiem).
Atsauce:
Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni. 1. modulis. Pasniedzēja grāmata. / Viestura Vēža redakcijā – Rīga: Latvijas Universitāte, 2006. – 123 lpp.: il. – izmantotā literatūra: 101.-104. lpp.