Datu bāze (database) ir savstarpēji saistītu objektu kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas ieguvi, atlasi un kārtošanu.
Datu bāzes plaši izmanto ražošanā, pārvaldē, tirdzniecībā utt. Piemēram, ir datu bāzes, kurās apkopota informācija par Latvijas iedzīvotājiem (Iedzīvotāju reģistrs), uzņēmumiem (Uzņēmumu reģistrs), komunālajiem pakalpojumiem (gāze, elektroenerģija, tālrunis utt.), pirkstu nospiedumiem (policija), atsevišķu uzņēmumu darbību.
Datu bāzei ir jānodrošina trīs galvenās funkcijas:
- datu ievadīšanu, rediģēšanu un papildināšanu;
- uzkrātās informācijas kārtošanu, atlasi un apskati;
- pārskatu sastādīšanu par datu bāzē ietverto informāciju.
Datu bāzes veido un lieto, izmantojot datu bāzes pārvaldības sistēmas jeb datu bāzes lietotnes, kas organizē datus datu bāzē, nodrošinot to uzglabāšanu, atlasi un drošību. Kā piemērus minēsim Microsoft Access, dBase, Paradox, OpenOffice.org Base.
Datu bāzē glabājamo informāciju uzglabā un attēlo datu tabulās (data table).
- datu lauks (field), kurā tiek glabāta noteikta informācija un kurš veido tabulas kolonnu. Katram laukam ir lauka vārds (field name), kas palīdz lietotājam noteikt lauka saturu un ko datu bāzes lietotne izmanto, lai identificētu datu lauku;
- ieraksts (record) tiek uzglabāts datu laukos, un tas veido datu tabulas rindu. Ieraksts ietver informāciju par vienu tabulas objektu, piemēram, par cilvēku;
- primārā atslēga (primary key) ir lauks, kas viennozīmīgi identificē datu bāzes tabulas rindiņu jeb ierakstu. Primārās atslēgas laukā dati ir unikāli, t.i., nav divu ierakstu ar vienādām primārās atslēgas lauka vērtībām;
- datu lauka tips (data type) norāda datu veidu, kuru var ievadīt datu laukā. Raksturīgākie datu tipi ir skaitlis, teksts, datums, valūta.
Teorētiski datu bāzē visu informāciju varētu uzglabāt vienā tabulā, taču bieži vien tabulas izveidojas tik lielas, ka datori ne vienmēr spēj veikt efektīvu datu apstrādi. Tāpēc parasti tiek veidotas vairākas tabulas un starp tajās ietvertajiem datiem tiek veidota tabulu relācija jeb saistība (relation), kas norāda, ka abās tabulās saistītajos laukos jābūt vienādiem datiem.
Saistību starp divām tabulām, kas norāda, ka tabulas ieraksts var būt saistīts ar vairākiem otras tabulas ierakstiem, bet otras tabulas ieraksts var būt saistīts vienīgi ar vienu ierakstu pirmajā tabulā, sauc par viendaudznozīmīgu (one-to-many) saistību, un to apzīmē šādi:
Datu bāzēs var tikt izmantota vienviennozīmīga (one-to-one) saistība starp divām tabulām, kas nozīmē, ka tabulas ieraksts var būt saistīts vienīgi (tieši) ar vienu ierakstu otrā tabulā un otrādi, un to apzīmē šādi:
