Atkarībā no datoru teritoriālā izvietojuma datortīklus var iedalīt
- Lokālie datortīkli (Local Area Network - LAN) nodrošina sakarus starp datoriem nelielos attālumos. Šie datori visbiežāk atrodas vienā telpā vai vienā ēkā.
- Apvienojot vairākus lokālos datortīklus, veidojas teritoriālie tīkli (Wide Area Network - WAN), kas var aptvert pat vairākas valstis.
Lielākās atšķirības starp abiem tīklu veidiem
Lokālais | Teritoriālais | |
| Teritorijas lielums | Attālums starp diviem lokālā tīkla datoriem parasti nepārsniedz 1 km | Var savienot datorus dažādās valstīs |
| Datoru skaits | Neliels, parasti izmanto vienu vai vairākus serverus | Daudz vairāk tīklā savienotu datoru un serveru |
| Serveris | Servera funkcijas var pildīt arī kāda no darbstacijām | Izmanto jaudīgus serverus |
Ja jāsavieno tikai divi datori, var izmantot vienkāršu savienojumu ar kabeli, taču vairāku datoru savienošanai parasti izmanto speciālu tīkla aparatūru - atkārtotājus (repeater), koncentratorus (hub), tiltus (bridge), komutatorus (switch) un maršrutētājus (router).
Lai datoru varētu pieslēgt lokālajam tīklam, tajā jābūt tīkla kartei (Network Interface Card - NIC).
Lai strādātu tīklā, jāizmanto īpaša programmatūra, taču vairākumā mūsdienu operētājsistēmu tā jau ir iekļauta.
Parasti tīkla lietotājiem ir dažādas tiesības un iespējas piekļūt tikai atļautiem resursiem, tāpēc, uzsākot darbu, visbiežāk ir jāievada noteikts lietotāja vārds (user name) jeb identifikators (ID) un parole (password). Šo procedūru sauc par pieteikšanos (login vai logon).
Atsauce:
Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni. 1. modulis.Studenta grāmata. V. Vēža redakcijā, 45.lpp.