Ergonomika ir mācība par cilvēkam drošas un ērtas darba vides izveidošanu.
 
Tā pēta faktorus, kas ietekmē cilvēka darba ražīgumu un noskaidro, kādi nelabvēlīgi darba vides apstākļi var ietekmēt veselību.
 
Vārdam ergonomika ir grieķu izcelsme, un tulkojumā tas nozīmē ergon - (cilvēka) darbs un spēks, nomos - likums vai noteikumi.
 
Darbā un ikdienas dzīves dažādās situācijās galvenā ergonomikas sastāvdaļa ir cilvēks. Neveselīga, nedroša, diskomfortabla vide ierobežo cilvēka fiziskās un garīgās spējas un tās, savukārt, ietekmē strādājošā cilvēka uzvedību turpmāk.
Uzņēmuma darbinieku labklājības līmeni darbā nosaka tādi faktori kā darba pozas, darba kustības, troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats, procesu vadība, darba organizācija, stress u.c. Būtiska nozīme ir darba dizainam, tehniskajam aprīkojumam, sistēmām. Šie fakti mūsdienās ir cieši saistīti ar to, kādos apstākļos un cik veselīgā vai neveselīgā vidē cilvēki strādā un kāda ir viņu uzvedība un attieksme pret darbu un uzņēmumu kopumā.
 
Ergonomika palīdz risināt šādus sociālus jautājumus darbā un sadzīvē:
  •     drošību,
  •     veselību,
  •     dizainu, 
  •    efektivitāti.
Ergonomika darbā veicina veselīgāku biznesa vidi, jo:
  •     mazāka darbinieku prombūtne slimību dēļ;
  •     mazāk darba traumu un negadījumu;
  •     patīkamāku labsajūtu darbavietā;
  •     lielāks darba ražīgums;
  •     konkurētspējīgāki produkti un pakalpojumi;
  •     labākas iespējas uzņēmumam iegūt vislabāko darbaspēku un nostiprināt savu pozīciju tirgū.
 Lai sasniegtu augstākminēto, daudzās ES dalībvalstīs, ASV uzņēmumos tiek nodarbināti ergonomisti vai speciālisti ergonomikā. Ergonomists ir persona, kas ieguvusi speciālu izglītību ergonomikā. Ergonomisti darbojās šādās jomās:
  •     darba vides un vietu dizains,
  •     cilvēks un dators,
  •     aroda veselība un drošība,
  •     specifiska ražošana,
  •     standarti, kvalitātes vadība,
  •     uzticības veidošana uzņēmumā, vecums, rehabilitācija un tml.,
  •     fiziskā un garīgā darba mijiedarbība,
  •     stresa, vardarbības darbā prevencija.
Ergonomisti var strādāt valsts institūcijās likumdošanas jomā, izglītojošās institūcijās (universitātes un koledžas), zinātniski pētnieciskajās institūcijās, pakalpojumu sfērā (konsultanti), ražošanā (aroda veselības pakalpojumi), personāla daļās, dizaina un attīstības departamentos, un citur.
Atsauce:
Kaļķis V. Darba vides risku novērtēšanas metodes. Rīga, 2008., 245 lpp.
Roja Ž. Ergonomikas Pamati, Rīga: Drukātava, 2008., 245. lpp.
Latvijas Ergonomikas biedrība www.ergonomika.lv
Kas ir ergonomika? http://home.lu.lv/~grebezs/JurisG-Datora-sastavdalas-Ergonomika/Kas%20ir%20ergonomika.htm