1. Algoritma jēdziens

Algoritms ir precīzs un nepārprotams priekšraksts jeb norādījums izpildītājam veikt kādu darbību virkni, lai sasniegtu norādīto mērķi vai atrisinātu uzdevumu.
Algoritma pierakstam jābūt sadalītam precīzos nošķirtos soļos, kur katrā solī ir paredzēts izpildīt vienu vienkāršu norādījumu. Katru šādu norādījumu sauc par komandu.
Sadzīvē par algoritmu uzskata instrukciju, kurai sekojot var sasniegt paredzēto mērķi, piemēram:
- ēdiena pagatavošanas recepte;
- sadzīves tehnikas, piemēram, mikroviļņu krāsns lietošanas instrukcija;
- spēles, piemēram, monopola, šaha vai basketbola noteikumi.
Algoritma īpašības:

- Algoritms norāda, kas un kā jādara, lai atrisinātu kādu noteiktu uzdevumu.

- Algoritmam ir jābūt precīzam, nepārprotamam un efektīvam – tas nozīmē, ka algoritma pareiza izpilde, ja vien tā iespējama, vienmēr dod uzdevuma atrisinājumu.

- Parasti algoritms ir paredzēts nevis vienam atsevišķam uzdevumam, bet gan veselai radniecīgu uzdevumu klasei. Tas nozīmē, ka algoritmam var uzdot dažādus ieejas lielumus, no kuriem ir atkarīgs izpildes iznākums.

- Algoritmam jābūt pierakstītam tā, lai dažādi algoritma izpildītāji to saprastu un izpildītu vienādi un rezultāts nebūtu atkarīgs no izpildītāja.

Algoritma izpildītājs.
Katrs algoritms ir paredzēts kādam noteiktam izpildītājam - cilvēkam vai datoram. Algoritma pierakstam jābūt izteiktam formā, ko saprot izpildītājs. Algoritma izpildītāji var būt cilvēki, kā arī datori, roboti un citas tehniskas ierīces.

Algoritma pieraksta veidi

1.   Vārdiskais – pieraksts cilvēkiem saprotamā un vispārpieņemtajā valodā un veidā;

2.   Grafiskais- attēls, kurš sastāv no grafiskiem simboliem;

3.   Izteiksmes- matemātisks apzīmējums algoritmam, kura uzdevums ir izdarīt noteiktu aritmētisko darbību kopu ar mainīgo vērtībām, rezultātā iegūstot skaitli, ko sauc par izteiksmes vērtību;

4.   Programmas- teksts kādā no programmēšanas valodām.

Algoritmu, kurš pierakstīts datoram "saprotamā" formā, sauc par programmu, bet programmu sastādīšanu par programmēšanu.