1. Adresācija Internet

Katram resursdatoram ir IP adrese. IP adrese sastāv no četriem skaitļiem, kuri atdalīti ar punktu: xxx.xxx.xxx.xxx, kur  xxx ir skaitlis robežas no 0 līdz 255. Zinot šo adresi, var pieslēgties attiecīgajā datora izvietotajiem resursiem.

IP adreses nepieciešamas darbam Internetā, tomēr tās pieder pie dienesta informācijas.

Parastam Interneta lietotājam ir zināmi URL ("Uniform resource Locator") - vienotais resursu vietrādis - adrese, kas parāda, kur var atrast noteiktu tīkla resursu, norādot domēnus, kurus ir daudz vienkāršāk atcerēties nekā IP adrešu skaitļus.

 

Apskatām URL ""http://www.resursi.au/ed/Pascal_A/algoritms.html". Šeit:

"http" - tīmekļa lapas piekļuves protokols (lai piekļūtu citiem Interneta resursiem, tiek izmantoti citi protokoli);

"www.resursi.au" - servera domēna nosaukums;

"ed/Pascal_A/" - ceļš uz tīmekļa lapu tīmekļa serverī;

"algoritms.html" - faila nosaukums, kas satur tīmekļa lapas tekstu.

Resursdatoru vai to kopas nosaukumu sauc par domēnu. Domēna nosaukums parasti sastāv no vairākiem vārdiem, kas ir atdalīti ar punktiem.

 

Lai interneta tīklā nodrošinātu domēnu nosaukumu unikālumu, ir izveidota domēnu nosaukumu sistēma (Domain Name System – DNS). Tā ir administrēšanas metode, kas liek dažādu tīklu administratoru grupām atbildēt par savu domēnu nosaukumu apakškopu. Šī sistēma ir hierarhiska – katrs tās līmenis tiek saukts par domēnu. Hierarhijas augšējā slāņa domēnu nosaukumus var iedalīt divās grupās:

 

1. grupa – pēc nozaru principa, izmantojot to angliskos trīs burtu saīsinājumus, piemēram:

·  izglītība – edu (education);

·  valsts iestādes – gov (government);

·  bizness – com (commercial);

·  militārs – mil (military);

·  organizācijas – org (organizations) u. c.;

 

2. grupa – pēc valsts, izmantojot to starptautisko divu burtu kodu, piemēram:

·  lv (Latvija);

·  lt (Lietuva);

·  ee (Igaunija);

·  se (Zviedrija);

·  uk (Lielbritānija) u. c.

 

Katra organizācija, kas reģistrējas internetā, izvēlas vienu no augšējā līmeņa domēniem (pirmā līmeņi domēni). Pēc tam nosaukumam priekšā pievieno organizācijas nosaukumu un, ja nepieciešams, arī apakšorganizāciju vai citus nosaukumus (otrā līmeņa domēni).

 

 

Domēna nosaukuma reģistrācija notiek pēc principa – kurš pirmais piesaka nosaukumu, ko līdz šim vēl neviens nav izmantojis, tam arī tas tiek reģistrēts.