PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Elektrolītiskās disociācijas process
Šķīdumiem piemīt jonu vadītspēja. Metāliem piemīt elektronu vadītspēja. Ūdens šķīdumos elektrisko lādiņu pārnes joni, metālos elektrisko lādiņu pārnes elektroni.
Elektrolīti ir vielas, kas kausējumos un ūdens šķīdumā vada elektrisko strāvu. Neelektrolīti ir vielas, kas kausējumos vai ūdens šķīdumos elektrisko strāvu nevada.
Pie elektrolītiem pieder skābes, sārmi un šķīstošie sāļi, bet neelektrolīti ir, piemēram, destilēts ūdens, spirti, cukurs, eļļas.
Procesu, kurā elektrolīti ūdens šķīdumā sadalās pretēji lādētos jonos, sauc par elektrolītisko disociāciju.
Kas notiek elektrolīta šķīdumā, ja tam pievada elektrisko strāvu?
|
Elektrolīta šķīdums
 |
Šķīdumā joni kustas haotiski |
|
Elektrolīta šķīdums, kam pievadīta elektriskā strāva
 |
Pievadot līdzstrāvu, sākas jonu orientēta kustība |
Ogles vai arī cita materiāla stienīšus, ko ievieto elektrolītu šķīdumā un pievieno strāvas avotam, sauc par elektrodiem.
Elektrodu, kas pievienots strāvas avota pozitīvajam polam, sauc par anodu A(+).
Elektrodu, kas pievienots strāvas avota negatīvajam polam, sauc par katodu K(-).
Pozitīvi lādētos jonus sauc par katjoniem, jo tie pārvietojas negatīvi lādētā elektroda - katoda virzienā. Negatīvi lādētos jonus sauc par anjoniem, jo tie pārvietojas pozitīvi lādētā elektroda - anoda - virzienā.
Elektrolītu šķīdumos joni ir hidratēti, jo tie ir saistīti ar ūdens molekulām. Taču ne vienmēr ir precīzi zināms, cik ūdens molekulu katrs jons pievieno. Tāpēc disociācijas vienādojumus raksta, neparādot ūdens molekulu līdzdalību.
Skābju disociācija
Skābes ir elektrolīti, kas ūdens šķīdumā disociē par pozitīvi lādētiem ūdeņraža joniem un negatīvi lādētiem skābes atlikuma joniem .
Skābes atlikumā negatīvā lādiņa vērtību n nosaka ūdeņraža jonu skaits.
Vienvērtīga skābe disociē ūdeņraža jonos un skābes atlikuma jonos.
Piemērs:
Sālskābei disociējot, šķīdumā nonāk ūdeņraža joni un hlorīdjoni:
Vairākvērtīgas skābes disociē jonos pakāpeniski.
Piemērs:
Sērskābe disociācijas procesā šķīdumā pakāpeniski veido divus ūdeņraža jonus - vispirms hidrogēnsulfāta un pēc tam sulfāta jonus:
Bāzu disociācija
Bāzes ir elektrolīti, kas ūdens šķīdumā disociē par negatīvi lādētiem hidroksīdjoniem un pozitīvi lādētiem metālu joniem .
Vienvērtīga bāze disociē hidroksīdjonos un metāla jonos.
Piemērs:
Nātrija bāzei disociējot, šķīdumā nonāk hidroksīdjoni un nātrija joni:
Divvērtīgu bāzu disociācija notiek pakāpeniski.
Piemērs:
Kalcija bāze disociācijas procesā šķīdumā pakāpeniski atbrīvo divus hidroksīdjonus, kalcija hidroksīdjonu un pēc tam kalcija jonu.
Sāļu disociācija
Sāļi ir elektrolīti, kas ūdens šķīdumos disociē par pozitīvi lādētiem metāla joniem un negatīvi lādētiem skābes atlikuma joniem .
Sāļi disociē metāla jonos un skābes atlikuma jonos.
Piemērs:
Bārija nitrāts, disociējot šķīdumā, atbrīvo bārija jonu un divus nitrātjonus:
Elektrolīta disociācijas pakāpe
Šķīduma elektrovadītspēja ir atkarīga no brīvo jonu koncentrācijas. Dažas vielas pilnīgi disociē jonos, bet citas disociē tikai daļēji.
Attiecību starp vielas daudzumu, kas disociējis jonos , un kopējo izšķīdušā elektrolīta daudzumu sauc par elektrolīta disociācijas pakāpi.
Disociācijas pakāpes vērtība var būt no nulles līdz vienam, un tā rāda, kāda daļa izšķīdušā elektrolīta ir disociējusi jonos.
Disociācijas pakāpi ir ērti izteikt procentos (). Ja viela ir neelektrolīts, tad disociācijas pakāpe ir nulle.
Izmantojot disociācijas pakāpes skaitlisko vērtību, elektrolītus nosacīti var iedalīt trīs grupās.
