Oksidēšanās pakāpe parāda tikai to, cik elektronu ir pieņēmis vai zaudējis konkrētais elements.
Piemēram:
Reakcijā sēra oksidēšanās pakāpe mainās no \(\mathrm{0}\) uz \(\mathrm{+4}\), jo tas ir atdevis \(4\) elektronus.
Reakcijā sēra oksidēšanās pakāpe mainās no \(\mathrm{0}\) uz \(\mathrm{+4}\), jo tas ir atdevis \(4\) elektronus.
\(A\) grupu elementiem maksimālā pozitīvā oksidēšanās pakāpe atbilst elementa grupas numuram, bet minimālā - negatīvā oksidēšanās pakāpe - skaitlisko vērtību iegūst, atņemot elementu grupas numuru no 8. Negatīva oksidēšanās pakāpe ir iespējama tikai nemetāliem.
Piemēram:
Ogleklis atrodas IV A grupā, augstākā oksidēšanās pakāpe tam ir \(\mathrm{+4}\) \(\mathrm{CO_2}\), bet zemākā - \(\mathrm{-4}\) \(\mathrm{CH_4}\).
B grupu elementi ir metāli, tāpēc tiem ir iespējamas tikai pozitīvas oksidēšanās pakāpes. Taču tiem ir iespējamas vairākas oksidēšanās pakāpes.
Piemēram:
Savienojumā \(\mathrm{FeO}\), dzelzs oksidēšanās pakāpe ir \(\mathrm{+2}\), bet \(\mathrm{Fe_2O_3}\) - \(\mathrm{+3}\).
Reakcijas, kurās elementu oksīdiem tiek atņemts skābeklis, sauc par reducēšanās reakcijām, bet, ja skābeklis tiek pievienots, tad reakcijas sauc par oksidēšanās reakcijām.
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas balstās uz principu, ka viena elementa pievienoto
elektronu skaitam ir jābūt vienādam ar cita atoma atdoto elektronu skaitu.
elektronu skaitam ir jābūt vienādam ar cita atoma atdoto elektronu skaitu.
Oksidēšanās ir elektronu atdošana un to veic reducētājs.
Reducēšanās ir elektronu pievienošana un to veic oksidētājs.
Reducēšanās ir elektronu pievienošana un to veic oksidētājs.
Piemēram:
Reakcijai atbilst elekronu bilances vienādojums, kurā tiek attēlots oksidēšanās pakāpju maiņa:
Reakcijai atbilst elekronu bilances vienādojums, kurā tiek attēlots oksidēšanās pakāpju maiņa:
Sērs šajā reakcijā ir reducētājs, jo tas atdod elektronus.
Skābeklis šajā reakcijā ir oksidētājs, jo tas pievieno elektronus.
Skābeklis šajā reakcijā ir oksidētājs, jo tas pievieno elektronus.
Materiālu izstrādāja M. Vingre