Ķīmiskie elementi
Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kuru nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Mazākā šāda elementa daļiņa ir atoms, kas sastāv no elektroniem, kas kustas ap protonu un neitronu veidotu kodolu.
Līdz 2011. gada novembrim bija zināmi 118 ķīmiskie elementi, no kuriem pēdējais ununoktijs tika iegūts 2002. gadā. Uz Zemes dabiskos apstākļos ir atrodami pirmie 94 elementi. Atlikušie elementi ir iegūti laboratorijās. 1869. gadā krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs apkopoja ķīmiskos elementus periodiskajā tabulā, kur tie ir salikti pa grupām un periodiem. Vēl tabulā nereti elementi ir sagrupēti:
• sārmu metālos,
• sārmzemju metālos,
• lantanoīdos, aktinīdos,
• pārejas metālos,
• pusmetālos,
• citos metālos,
• halogēnos,
• cēlgāzēs un citos nemetālos.
• sārmu metālos,
• sārmzemju metālos,
• lantanoīdos, aktinīdos,
• pārejas metālos,
• pusmetālos,
• citos metālos,
• halogēnos,
• cēlgāzēs un citos nemetālos.
Svarīgi!
Ķīmiskos elementus raksturo atomskaitlis, kas ir vienāds ar protonu skaitu elementa atomu kodolā.
Piemērs:
Visos oglekļa atoma kodolos ir 6 protoni, tātad tā atomskaitlis ir 6.
Toties neitronu skaits kodolā var atšķirties, un atomus, kuriem ir vienāds protonu skaits, bet atšķirīgs neitronu skaits, sauc par elementa izotopiem. Daļa izotopu ir radioaktīvi, un radioaktīvās sabrukšanas rezultātā var pārvērsties citos elementos.
Divi vai vairāki ķīmisko elementu atomi var veidot molekulas, kas ir ķīmiskās vielas pamatā. Ķīmisko savienojumu skaits ir tikpat kā neierobežots.
Divi vai vairāki ķīmisko elementu atomi var veidot molekulas, kas ir ķīmiskās vielas pamatā. Ķīmisko savienojumu skaits ir tikpat kā neierobežots.