Vielu fizikālās pārvērtības — teorija. Ķīmija, 8. klase.

PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI

Pārvērtības, kurās vielas maina agregātstāvokli, formu vai novietojumu telpā, bet to sastāvs nemainās, sauc par fizikālajām pārvērtībām.

Ar ķermeņiem var notikt dažādas pārvērtības. Piemēram, akmeņi jūras piekrastē viļņu iedarbībā berzējas cits gar citu un pakāpeniski pārvēršas smiltīs. Pavasarī, kad kļūst siltāks, upēs un ezeros izkūst ledus. Tās ir fizikālās pārvērtības. Ķermeņi maina formu, izmērus vai vielas stāvokli, taču viela, no kuras tie sastāv, paliek tā pati.

Fizikālās īpašības: raksturīgas vielām, tām nepārvēršoties par citām vielām.

Piemēri: krāsa, smarža, cietība, šķīdība, kušanas temperatūra, viršanas temperatūra

Fizikālās pārvērtības: mainās fizikālās īpašības (agregātstāvoklis, forma, izmērs utt.), bet nerodas jaunas vielas.

Piemēri:

kušana — viela pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā
iztvaikošana — viela pāriet no šķidra agregātstāvokļa gāzveida stāvoklī
sublimācija — viela pāriet no cieta agregātstāvokļa gāzveida stāvoklī
desublimācija — viela no gāzveida agregātstāvokļa pāriet cietā agregātstāvoklī
kondensēšanās — viela no gāzveida agregātstāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī
kristalizēšanās — viela no šķidra agregātstāvokļa pāriet cietā stāvoklī
sasmalcināšana — viela tiek sadalīta mazākās vienībās
liekšana — lieces spēka iedarbībā viela maina sākotnējo formu
šķīšana — viela tiek izšķīdināta šķīdinātājā

Vielas agregātstāvokļu maiņa:

Kušanas procesā viela maina agregātstāvokli no cieta uz šķidru.
Viela pāriet no šķidra agregātstāvokļa gāzveida stāvoklī, procesu sauc par iztvaikošanu.
Sublimācija — viela pāriet no cieta agregātstāvokļa gāzveida stāvoklī.
Desublimācija — viela no gāzveida agregātstāvokļa pāriet cietā agregātstāvoklī.
Kondensēšanās — viela no gāzveida agregātstāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī.
Kristalizēšanās — viela no šķidra agregātstāvokļa pāriet cietā stāvoklī.