Par neviendabīgajiem maisījumiem sauc maisījumus, kuros var saskatīt atsevišķu vielu daļiņas.
Vielu maisījumi ir ļoti dažādi. Daži nemaz neizskatās pēc vielu maisījuma, piemēram, tēja. Šādos maisījumos mēs nevaram saskatīt vielu daļiņas. Tāpēc šādus maisījumus sauc par viendabīgiem maisījumiem. Citiem vielu maisījumiem atsevišķas daļiņas ir saskatāmas. Tos sauc par neviendabīgiem maisījumiem.
 
Neviendabīgajos maisījumos var tikt sajauktas gan cietas, gan šķidras, gan gāzveida vielas.
 
Maisījumu, kur sīki šķidras vielas pilieni ir izkliedēti gaisā, sauc par miglu.
migla.png
Svarīgi!
Migla rodas, kondensējoties ūdens tvaikiem, tas ir, pārejot no gāzveida stāvokļa mazos ūdens pilienos.
Ledus migla var veidoties temperatūrā, kas zemāka par -20 °C, un tādā gadījumā migla izskatās līdzīga izkliedētiem dūmiem vai dūmakai. Migla biežāk rodas virs pilsētām, nekā virs laukiem. Tas ir tāpēc, ka pilsētas gaisā ir vairāk higroskopisku produktu, kas veicina ūdens kondensēšanos, piemēram, automobiļu izplūdes gāzes. Migla ir bieži novērojama veidojamies arī mežu ielokos vai reljefa pazeminājumos, kur augsne ir mitrāka vai purvaināka.
Izšķir radiācijas miglu un advektīvo miglu.
Svarīgi!
Radiācijas migla parasti veidojas, naktīs atdziestot zemes virsai.
Ūdens tvaiki, kas atrodas gaisā, sāk kondensēties un veidot ūdens pilienus. Šī migla visbiežāk tiek novērota pavasara un rudens posmos zemās vietās, purvos un pļavās.
Svarīgi!
Advektīvā migla veidojas, kad siltas un mitras gaisa masas uzplūst un atdziest virs vēsākas zemes virsas vai gaisa.
Migla var rasties, arī ūdenim iztvaikojot. Šāda veida migla parasti tiek novērota rudenī un ziemā, kad aukstais gaiss uzplūst siltākai ūdens virsmai. Migla reizēm veidojas arī siltā gadalaika vakaros pēc stipra lietus.
 
Atsauce:
http://indans.blogs.lv/category/bez-temas/page/26/
http://lv.wikipedia.org/wiki/Migla