Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī). Termins "cements" tiek lietots gan attiecībā uz dabiskas izcelsmes saistvielu (piemēram, Gaujas svītas smilšakmens graudus saista kaļķa cements), gan arī attiecībā uz mākslīgi veidotu saistvielu. Izplatītākais un nozīmīgākais mākslīgi veidota cementa paveids ir portlandcements. Latviešu valodā ļoti bieži ar jēdzienu cements saprot tieši portlandcementu.
Attēlā: cementa maisi
Portlandcements ir hidrauliska saistviela. Tas ir pelēks pulveris, ko galvenokārt izmanto betona izgatavošanai. Portlandcementu ražo no kaļķakmens (arī no krīta), māliem (var arī no māla slānekļa) un dažādām piedevām (parasti no dzelzi saturošiem rūpnieciskiem atkritumiem). Portlandcementa ražošana notiek 2 stadijās, katru no kurām ir iespējams veikt dažādās vietās:
- cementa klinkera ražošana, sajaucot un apdedzinot izejvielu maisījumu;
- cementa ražošana - klinkeru samaļ kopā ar piedevām (ģipsi).
Cementa klinkera izejvielas parasti sajauc slapjā veidā. Pēc krāsnī ievadāmā maisījuma mitruma satura klinkera ražošanas metodes iedala slapjajā un sausajā. Ar slapjo metodi var vieglāk iegūt homogēnu maisījumu, bet ir lielāks enerģijas patēriņš. Ar sauso metodi rodas vairāk putekļu. Latvijā, Brocēnos esošajā cementa rūpnīcā, cementu ražo ar sauso metodi.
Cementa kvalitāti Latvijā nosaka cementa standarts LVS EN 197-1:2000. Galvenais standarta parametrs ir spiedes stiprība pēc tam, kad cements cietējis 28 dienas. Pēc šī parametra cementu iedala 3 klasēs:
- 32,5 - spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 32,5 MPa
- 42,5 - spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 42,5 MPa
- 52,5 - spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 52,5 MPa
Cementa cietēšanas procesā tajā esošie savienojumi ķīmiski reaģē ar ūdeni.
Aluminātcements jeb aluminātu cements ir hidrauliska saistviela, kuru ražo no alumīnija oksīda un kaļķakmens. Atšķirībā no portlandcementa tas saistās un cietē ļoti strauji un ātri sasniedz ļoti lielu stiprību. Tas ir ievērojami dārgāks par portlandcementu, un noteiktos apstākļos tam var būt sliktāka noturība pret ārējiem apstākļiem. Aluminātcementu lieto dažu kompozīto materiālu izgatavošanai.
Aluminātcementa ražošanas process:
- Sajauc un samaļ izejvielu maisījumu, kas sastāv no alumīnija rūdas un kaļķa. Kaļķakmeni parasti sākumā apdedzina atsevišķi, lai samazinātu krāsns nolietošanos.
- Izejvielu maisījumu apdedzina līdz saķepšanai vai izkausē. Kausējot ir lielāks enerģijas patēriņš, taču vieglāk iegūt viendabīgu produktu.
- Iegūto klinkeru strauji atdzesē, ielejot vai ieberot ūdenī.
- Klinkeru samaļ, iegūstot cementu.
Betons ir mākslīgā akmens celtniecības materiāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktām saistvielām (cements un citas vielas), ūdenim un pildvielām. Bieži vien betona izgatavošanai tiek izmantotas speciālas piedevas. Pastāv dažādu veidu betoni, kuri tiek iedalīti pēc piedevām, pēc izturības un citiem kritērijiem.
Attēlā: betona liešana
Ir iespējams pielāgot betona produktus klientu īpašajām vēlmēm. Dažādojot izejvielu proporcijas (ūdens, pildvielas, organiskas vielas - akrilāti piedod betonam plastiskumu, cements), ir iespējams mainīt galvenos betona parametrus: stiprību, ūdens necaurlaidību, izturību pret salu, plūstamību utt. Ir iespējams izmantot piedevas, lai pielāgotos betona transportēšanas apstākļiem no rūpnīcas uz projekta vietu, piemēram, laika apstākļiem, garam ceļam vai citām pasūtītāja prasībām.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Betons
http://lv.wikipedia.org/wiki/Cements