Par bāzēm sauc saliktas vielas, kuras sastāv no metāla, kas sasaistīts ar vienu vai ar vairākām hidroksīdgrupām.
To vispārīgā formula ir , kur \(m\) ir indekss, kas vienāds ar metāla vērtību, bet \(\mathrm{Me}\) ir metāla elementa apzīmējums.
Piemērs:
\(\mathrm{NaOH}\) - nātrija hidroksīds
\(\mathrm{KOH}\) - kālija hidroksīds
\(\mathrm{Fe(OH)_2}\) - dzelzs (II) hidroksīds
\(\mathrm{KOH}\) - kālija hidroksīds
\(\mathrm{Fe(OH)_2}\) - dzelzs (II) hidroksīds
Par sāļiem sauc savienojumus, kas sastāv no metāla un skābes atlikuma. Tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi.
To vispārīgā formula ir , kur \(\mathrm{Me}\) ir metāla elementa apzīmējums, \(X\) ir skābes atlikuma formula, un \(m\) un \(n\) ir indeksi, kuri ir atkarīgi no metāla un skābes atlikuma vērtībām.
Piemērs:
\(\mathrm{NaCl}\) - nātrija hlorīds
- kalcija karbonāts
- nātrija hidrogēnkarbonāts
Par oksīdiem sauc saliktas vielas, kas sastāv no diviem ķīmiskajiem elementiem, pie tam viens no šiem elementiem ir skābeklis.
To vispārīgā formula ir , kur \(\mathrm{X}\) ir kāda ķīmiskā elementa simbols, bet \(m\) un \(n\) ir indeksi, kuru skaitliskā vērtība ir atkarīga no šī elementa vērtības.
Piemērs:
- ūdeņraža oksīds jeb ūdens
- silīcija oksīds
- alumīnija oksīds
Par skābēm sauc saliktas vielas, kuras sastāv no ūdeņraža, kas spēj aizvietoties ar metāliem, un skābes atlikumu.
Skābes atlikums ir jons, kurš veidojas no skābes, atšķeļot ūdeņradi. Skābes atlikuma lādiņš vienmēr ir negatīvs, un tā vērtība sakrīt ar ūdeņražu skaitu, kas tiek atšķelts.
Ar skābju atlikumiem un to nosaukumiem var iepazīties šeit.
Piemērs:
\(\mathrm{HCl}\) - sālsskābe, ūdeņraža hlorīda jeb hlorūdeņraža šķīdums ūdenī
- slāpekļskābe
- sērskābe
- fosforskābe