Smilts ir drupu iezis, kas savukārt var dot jaunu akmeni, ja smilšu graudiņi sacementējas. Cementētāja viela var būt māls, kaļķis, dolomīts, kramskābe un dzelzs savienojumi. Ja smilts cementēta ar mālu, dzelzs savienojumiem, nedaudz kaļķa vai dolomīta, tad akmens ir mīksts. Šāds smilšakmens Latvijā ir sastopams daudzās vietās. Tas sastopams baltā, dzeltenā un sarkanā krāsā.
Smilšakmeņu atsegumi ir Gaujas, Ventas, to pieteku un daudzu mazāku upju ielejās.
Attēlā: smilšakmens
Atšķirīgi ir ledāju atnestie kramainie smilšakmeņi, kas bieži sastopami starp laukakmeņiem. Šeit smilts ir cementēta ar kramskābi. Šie smilšakmeņi ir cieti, izturīgi pret temperatūras maiņām, taču to Latvijā ir maz.
Latvijā sastopami arī dolomītu smilšakmeņi, kas sastāv no smilts, sacementētas ar dolomītu. Viscietākie un būvakmeņiem noderīgākie dolomīta smilšakmens slāņi zināmi:
- Kalnarēžu – Salenieku – Dindomu rajonā,
- Sietiņu – Abramu – Asaru rajonā,
- Mālkalnu rajonā.
Būvniecībai noderīgais smilšakmens ir viegli sārts, vietām ar iezaļganiem plankumiem. Iezaļganie plankumi ir mīkstāki par sārtajām daļām.
Kaļķakmeņi sastāv no ogļskābā kalcija (). Pavisam tīrā veidā tie dabā reti sastopami. Parasti tiem ir piejaukti māli, dolomīts, dzelzs un citas vielas. Kaļķakmeni izmanto papīra, stikla, ziepju, cukura, ādu, sodas, kaļķu, cementa rūpniecībā un citur vai nu kā izejviela vai kā palīglīdzeklis.
Grants bedrēs, tīrumos, upju gultnēs, kā arī mālā ir sastopami dažāda lieluma balti vai pelēki noapaļoti oļi, kurus dēvē par silura oļiem. Silura laikmeta kaļķakmens kārtas Latvija atrodas dziļi zemē. Jaunāki – devona laikmeta – kaļķakmeņi atrodas Viļakas apriņķī, taču tiem nav lielas saimnieciskas nozīmes.
Attēlā: kaļķakmens atsegums
Ļoti plaši tiek izmantoti permas laikmeta kaļķakmeņi. Tie atrodas Dienvidkurzemē – Auces, Saldus, Nīgrandas rajonos.
Izšķir divas Kursas kaļķakmens pasugas – cieto un mīksto kaļķakmeni. Cietais kaļķakmens ir tīrāks. Tas atrodas biezos slāņos zem ledus laikmeta uznesumiem Cieceres – Saldus – Sesīles, kā arī Nīgrandas – Auces rajonos.
Cietais kaļķakmens sastopams dažāda lieluma iegarenu vai ieapaļu formu veidā, kuras ieguldītas mīkstā, kārtainā kaļķakmens masā.
Kursas kaļķakmens ir viens no vērtīgākajiem izrakteņiem Latvijā, jo to izmanto daudzās rūpniecības nozarēs. Kā galveno tā izmantošanas veidu varam minēt portlandcementa rūpniecību. Kursas kaļķakmeni izlieto arī baltkaļķu iegūšanai. Kaļķakmeni apdedzinot, iegūst gabalaino un pēc malšanas pulverveidīgo dedzināto kaļķi. Apdedzinātos gabalus veldzē ar ūdeni, un tā dabū dzēstos kaļķus. Mūrēšanai baltkaļķi mazāk noderīgi nekā pelēkie mūrkaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītus.
Atsauce:
http://latvijasdaba2aa.blogspot.com/
http://funtsmyblog.wordpress.com/2012/11/04/dolomita-iezu-atsegumi-juras-krasta-pakri-pussala-igaunija/
http://www.gudrinieks.lv/referati/cits/latvijas-der-gie-izrakte-i.html