Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā. Tās galvenā sastāvdaļa ir metāns un 0-20 % citu ogļūdeņražu. Dabasgāze ir viena no galvenajām tautsaimniecībā izmantojamām deggāzēm.
 
Vairums dabasgāzes ir veidojusies divos mehānismos: biogēnajā un termogēnajā. Biogēnajā procesā gāzi izdala mikroorganismi purvos, organismu atlieku sakopojumos, seklos nogulumos. Dziļāk Zemes dzīlēs pie augstākas temperatūras un spiediena gāze termogēnajā procesā veidojas no nogulumos esošām organismu atliekām.
 
Pirms dabasgāzi nogādā patērētājiem, to parasti attīra, atstājot pārsvarā tikai metānu. Metāns ir gāze bez smaržas un krāsas. Lai vieglāk būtu noteikt noplūdes, dabasgāzei pievieno odorantus, kuriem ir spēcīga smaka.
 
Dabasgāzei, salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem, priekšrocība ir samērā zemā cena un tas, ka to sadedzinot, nerodas gandrīz nekādi izmeši. Tai sadegot, izdalās gandrīz tikai oglekļa dioksīds un tvana gāze. Dabasgāzes 1 m³ siltumspēja ir aptuveni 35 600 kJ.
 
Dabasgāzi plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. No metāna iegūst etilēnu un acetilēnu, kurus tālāk izmanto dažādu produktu ražošanai. Tāpat metānu izmanto ūdeņraža rūpnieciskai ieguvei.
 
Dabasgāzes sastāvs:
  
 Viela
 Ķīmiskā formula
Procentuālā daļa, %
 metāns
 CH4
 70-90
 etāns
 C2H6
 0-20
 propāns
 C3H8
 0-20
 butāns
 C4H10
 0-20
 oglekļa dioksīds
 CO2
 0-8
 skābeklis
 O2
 0-0.2
 slāpeklis
 N2
 0-5
 sērūdeņradis
 H2S
 0-5
 cēlgāzes
 \(\mathrm{Ar}\), \(\mathrm{He}\), \(\mathrm{Ne}\), \(\mathrm{Xe}\)
 neliels daudzums
 
Dabasgāzes uzkrāšana
 
Lielus dabasgāzes daudzumus uzkrāj, gāzi iepumpējot pazemē, šādas krātuves var veidot tikai dažās vietās, kur šim mērķim pazemē ir atbilstošais iežu sastāvs. Šāda gāzes krātuve ir parādīta attēlā:
 
izsukn.png
 
YCUZD_230216_5027_kimija_9kl_2.svg
 
YCUZD_230216_5027_kimija_9kl_1.svg
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Dabasg%C4%81ze
http://www.lg.lv/?id=195