Ogļūdeņraža nosaukums
Struktūrformula
Molekulformula
Viršanas
temperatūra
Agregātstāvoklis
Metāns
YCUZD_243004_6314_13.svg
CH4
-161,6
gāze
Etāns
YCUZD_243004_6314_6.svg
C2H6
-88,6
gāze
Propāns
YCUZD_243004_6314_7.svg
C3H8
-42,1
gāze
Butāns
YCUZD_243004_6314_8.svg
C4H10
-0,5
gāze
Pentāns
YCUZD_243004_6314_14.svg
C5H12
+36,07
gāze
Heksāns
YCUZD_243004_6314_15.svg
C6H14
+68,7
šķidra viela
  
 
Alkānu fizikālās īpašības.
 
Ogļūdeņraži, kuru molekulā ir 1-4 oglekļa atomi, parastajos apstākļos ir gāzveida vielas. Tad daži nākamie rindas locekļi ir šķidrumi, bet tālākie - cietas vielas.
 
Šķidrie, cietie un gāzveida ogļūdeņraži dabā veido vielu maisījumus, ko sauc par naftu un naftas gāzēm. Cieto ogļūdeņražu pārstāvis dabā ir akmeņogles. Cietie ogļūdeņraži ietilpst arī parafīna, vazelīna un dažādu no naftas un akmeņoglēm iegūtu eļļu un smērvielu sastāvā.
 
Alkānu izmantošana.
 
Piesātināto ogļūdeņražu svarīgāko pārstāvi metānu izmanto gan par kurināmo, gan sintētiskā benzīna ieguvei. Metānu un citus piesātinātos ogļūdeņražus plaši lieto par izejvielām dažādu plastmasu, ķīmisko šķiedru, spirtu, sintētisko kaučuku, mazgāšanas līdzekļu, šķīdinātāju un citu vērtīgu produktu ražošanā. Rūpniecībā no metāna iegūst kvēpus kopēšanas ierīcēm, tipogrāfijas krāsas ražošanai. Kvēpus izmanto arī par pildvielu gumijas ražošanā.
 
Ogļūdeņražu halogēnatvasinājumus jeb freonus dažkārt vēl izmanto ledusskapjos un aerosolos kā gaistošu sastāvdaļu, kaut gan tie ir viens no Zemes ozona slāņa sairšanas cēloņiem.
 
Shutterstock_2160800761_gas tank_gāzes balons.jpg
Attēlā: propānu un butānu izmanto par kurināmo.
 
Atsauce:
R.Rudzītis, F.Feldmanis Ķīmija pamatskolai 177-178 lpp.