1. Organiskā ķīmija. Molmasas un elementa masas daļas aprēķināšana

Lai aprēķinātu vielas molmasu \(\mathrm{M}\), katra ķīmiskā elementa daudzums vienā dotās vielas molā, kas skaitliski sakrīt ar indeksu, jāreizina ar šī elementa molmasu un iegūtie rezultāti jāsaskaita.
Piemēram, etiķskābes \(\mathrm{CH_3COOH}\) molmasa ir

$M_{{\mathrm{CH}}_3\mathrm{COOH}}=2\cdot M_{\mathrm{C}}+4\cdot M_{\mathrm{H}}+2\cdot M_{\mathrm{O}}=2\cdot 12+4\cdot 1+2\cdot 16=60\mathrm{g}/\mathrm{mol}$
 
Aprēķinos izmanto arī atvasinātas vienības, piemēram, miligrami milimolā (\(\mathrm{mg/mmol}\)), kilogrami kilomolā (\(\mathrm{kg/kmol}\)), tonnas megamolā (\(\mathrm{t/Mmol}\)). Izvēloties atvasinātas vienības, molmasas skaitliskā vērtība nemainās. Piemēram, etiķskābes molmasa ir \(60\) (\(\mathrm{mg/mmol}\)), \(60\) (\(\mathrm{kg/kmol}\)) vai arī \(60\) (\(\mathrm{t/Mmol}\)).
Ja ir dota vielas struktūrformula, pirms aprēķina molmasu, ērtāk sākumā pārveidot to, uzrakstot vielas molekulāro formulu. Šādi mazina iespēju kļūdīties, aprēķinot katra ķīmiskā elementa atomu skaitu vielas molekulā.

Piemēram, ja vielai ir struktūrformula

,

to pārraksta izvērstākā veidā

, sastāda šīs vielas molekulāro formulu \(\mathrm{C_4H_{10}}\), un tikai tad aprēķina vielas molmasu.
 

Lai aprēķinātu ķīmiskā elementa \(\mathrm{B}\) masas daļu \(w_\mathrm{B}\) savienojumā \(\mathrm{A}_a\mathrm{B}_b\mathrm{C}_c...\), šī ķīmiskā elementa masa \(m_\mathrm{B}\) jādala ar visas vielas masu \(m_{\mathrm{A}_a\mathrm{B}_b\mathrm{C}_c...}\) :
$w_{\mathrm{B}}=\frac{m_{\mathrm{B}}}{m_{{{{\mathrm{A}}_a\mathrm{B}}_b\mathrm{C}}_c...}}$.
  

Pieņemot, ka vielas \(\mathrm{A}_a\mathrm{B}_b\mathrm{C}_c...\) daudzums ir viens mols, izteiksim šīs vielas masu:
$m_{{{{\mathrm{A}}_a\mathrm{B}}_b\mathrm{C}}_c...}=n_{{{{\mathrm{A}}_a\mathrm{B}}_b\mathrm{C}}_c...}\cdot M_{{{{\mathrm{A}}_a\mathrm{B}}_b\mathrm{C}}_c...}=1\cdot M_{{{{\mathrm{A}}_a\mathrm{B}}_b\mathrm{C}}_c....}\left(\mathrm{g}\right)$
  

Tā kā 1 mols vielas \(\mathrm{A}_a\mathrm{B}_b\mathrm{C}_c...\) satur \(b\) molus ķīmiskā elementa \(\mathrm{B}\), tad var aprēķināt arī, cik liela ir šī elementa masa:
 $m_{\mathrm{B}}=n_{\mathrm{B}}\cdot M_{\mathrm{B}}=b\cdot M_{\mathrm{B}}\left(\mathrm{g}\right)$
  

Ievietojot abas izteiksmes formulā, kuru lieto masas daļas aprēķināšanai, iegūst vēl vienu formulu, kuru var izmantot, lai aprēķinātu elementa masas daļu savienojumā:
$w_{\mathrm{B}}=\frac{m_{\mathrm{B}}}{m_{{{{\mathrm{A}}_a\mathrm{B}}_b\mathrm{C}}_c...}}\hspace{0.17em}=\frac{b\cdot M_{\mathrm{B}}}{1\cdot M_{{{{\mathrm{A}}_a\mathrm{B}}_b\mathrm{C}}_c...}}=\frac{b\cdot M_{\mathrm{B}}}{M_{{{{\mathrm{A}}_a\mathrm{B}}_b\mathrm{C}}_c...}}$
 

Piemēram, oglekļa masas daļa butānā \(\mathrm{C_4H_{10}}\) ir:
$w_{\mathrm{C}}=\frac{4\cdot M_{\mathrm{C}}}{M_{{{\mathrm{C}}_4\mathrm{H}}_{10}}}=\frac{4\cdot 12\mathrm{g}/\mathrm{mol}}{58\mathrm{g}/\mathrm{mol}}=\frac{48}{58}\approx 0,828=82,8\%$