Viens no paņēmieniem, kā var noteikt nezināmā savienojuma ķīmisko formulu, ir dotās vielas pilnīga sadedzināšana ar turpmāku degšanas produktu uztveršanu. Zinot iegūtas ogļskābās gāzes tilpumu un ūdens masu, kas rodas degšanas procesā, var aprēķināt oglekļa un ūdeņraža daudzumu, kas bija sadedzinātā parauga sastāvā.
Tā viens mols oglekļa \(\mathrm{C}\), kas ir bijis sadedzinātā vielas paraugā veido vienu molu ogļskābās gāzes \(\mathrm{CO_2}\), bet, lai veidotos viens mols ūdens \(\mathrm{H_2O}\), pētāmā savienojumā ir jābūt diviem moliem ķīmiskā elementa ūdeņraža \(\mathrm{H}\). Zinot, kāda bija sadedzināta parauga masa un kāda ir oglekļa un ūdeņraža masa, pēc masu starpības var noteikt, ir bijis pētāmā savienojumā ķīmiskais elements skābeklis, vai nav bijis.
Zinot ķīmisko elementu daudzumus, aprēķina to daudzumu attiecību, un līdz ar to – nosaka pētāmās vielas empīrisko formulu. Vielas molekulārā (īsta) formula var atšķirties no empīriskās (vienkāršākās) formulas, jo, piemēram, daudzumu (indeksu) attiecība \(\mathrm{1:2}\) atbilst arī attiecība \(\mathrm{2:4}\), \(\mathrm{3:6}\) utt. Lai būti iespējams aprēķināt vielas molekulāro formulu, jābūt zināmai šīs vielas molmasai.
Salīdzinot vielas molmasu ar šīs vielas empīriskās formulas molmasu, nosaka, ar kādu skaitli ir jāreizina indeksi empīriskā formulā, lai iegūtu indeksus vielas molekulārajā formulā.
Vielas molmasu ir iespējams aprēķināt šādos gadījumos.
1. Ja ir zināms gāzveida vielas (tvaika) relatīvais blīvums attiecībā pret citu gāzi (\(\mathrm{d}\)).
Tā kā , .
2. Ja ir zināms gāzveida vielas (tvaika) blīvums (\(\mathrm{ρ}\)) (n.a.).
Tā kā , .
3. Ja ir zināma noteikta gāzveida vielas (tvaika) tilpuma (n.a.) masa.
Lai aprēķinātu, kāda ir pētāmās vielas molekulārā formula, ir jāzina, kāda ir šīs vielas molmasa.
Materiālu izstrādāja M. Gorskis