2. Skaidrojošā vārdnīca (A-D)

Blīvums $\rho$ (“ro”)

Blīvums ir fizikālais lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas tilpuma vienības masu.
Blīvuma pamatmērvienība ir \(\mathrm{kg/m^3}\), bet aprēķinos bieži izmanto atvasinātas mērvienības, piemēram, \(\mathrm{g/mL = g/cm^3}\), \(\mathrm{kg/L = kg/dm^3}\), \(\mathrm{t/m^3}\) u.c.

 

Gāzveida vielas relatīvais blīvums ir fizikālais lielums, kas rada, cik reižu viena gāze ir smagāka (vieglāka) par citu gāzi.
Visbiežāk citas gāzveida vielas salīdzina ar gaisu, noskaidrojot, cik reizes dotā gāze ir vieglāka vai smagāka par gaisu.

 

Temperatūrā \(+4\ \mathrm{°C}\) ūdenim ir vislielākais blīvums, kas ir vienāds ar \(1000\ \mathrm{kg/m^3}\).
Dažreiz, veicot aprēķinus, ir ērtāk lietot atvasinātas mērvienības. Piemēram,  ${\rho }_{{\mathrm{H}}_2\mathrm{O}}$ \(=\) \(1\ \mathrm{g/mL}\), ${\rho }_{{\mathrm{H}}_2\mathrm{O}}$ \(=\) \(1\ \mathrm{kg/L}\), ${\rho }_{{\mathrm{H}}_2\mathrm{O}}$ \(=\) \(1\ \mathrm{t/m^3}\) u.c.

 

Daļiņu skaits ir fizikālais lielums, ar kuru ir pieņemts apzīmēt jebkuru objektu skaitu, piemēram, atomu, molekulu u.c.

 

Daļiņu skaits molā jeb Avogadro konstante $N_0(N_A)$

Avogadro konstante ir fizikālais lielums, kas rāda, cik liels ir struktūrvienību (atomu, molekulu u.c.) skaits vienā mola vielas.
Vienā mola jebkuras vielas ir $\mathrm{6,02}\cdot {10}^{23}$ struktūrvienību, t.i. daļiņu, ko kurām sastāv dotā viela (atomu, molekulu u.c.).
$N_0=\mathrm{6,02}\cdot {10}^{23}1/\mathrm{mol}$ jeb ${\mathrm{mol}}^{-1}$.