Ķīmiķis Rūdis ņēma brūnas adatveida kristālus – bināru savienojumu \(\mathrm{A}\) un to karsēja \(\mathrm{500}\) \(\mathrm{^oC}\), kurā savienojums sadalās par diviem citiem savienojumiem – melnu cietu vielu \(\mathrm{B}\) un gāzveida vielu \(\mathrm{C}\), kas istabas temperatūrā ir bezkrāsains šķidrums. Gan \(\mathrm{B}\), gan \(\mathrm{C}\) ir bināri savienojumi, kuros ietilpst tie paši elementi, kas \(\mathrm{A}\). \(\mathrm{A}\)-\(\mathrm{C}\) ietilpstošajam metālam \(\mathrm{D}\) ir trīs dažādas secīgas oksidēšanās pakāpes. \(\mathrm{A}\) iegūst, šķīdinot metālu \(\mathrm{D}\) karstā koncentrētā sālsskābē. Savienojumā \(\mathrm{B}\) metāls \(\mathrm{D}\) ir nestabilākajā oksidēšanās pakāpē. Tā \(\mathrm{B}\) reakcijā pat ar atšķaidītu sālsskābi iegūst \(\mathrm{A}\).
Stabilākā \(\mathrm{D}\) oksidēšanās pakāpe savukārt novērojama savienojumā \(\mathrm{C}\). \(\mathrm{C}\) reakcijā ar ūdeni pēc nogulšņu izkarsēšanas iegūst baltu bināru savienojumu \(\mathrm{E}\), kas ļoti plaši tiek izmantots kā pigments. Zināms, ka metāla masas daļa savienojumā \(\mathrm{E}\) ir \(\mathrm{59,9}\) .
Rūdis veica \(\mathrm{A}\) karsēšanu \(\mathrm{500}\) \(\mathrm{^oC}\) temperatūrā keramikas tīģelītī, gāzveida produktu \(\mathrm{C}\) aizvadīja un kondensēja kolbā, kurā veica tā reakciju ar ūdeni pilnīgi pārvēršot par \(\mathrm{E}\), ko pēc izkarsēšanas nosvēra un noteica, ka tā masa ir \(\mathrm{2,25}\) \(\mathrm{g}\). Pēc izkarsēšanas tīģelītī palikušo nogulšņu masa bija \(\mathrm{6,66}\) \(\mathrm{g}\) un metāla masas daļa nogulsnēs bija \(\mathrm{35,7}\) .
Aprēķini tīģelītī palikušā savienojuma \(\mathrm{A}\) masas daļu !
Svarīgi!
Ieraksti rezultātu ar vienu ciparu aiz komata!
Atbilde:
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!