Četri nemetāli \(1\), \(2\), \(3\) un \(4\) reakcijā ar skābekli katrs veido pa oksīdam , , un .
Tālākā katra oksīda reakcijā ar skābekli pārākumā veidojas augstākas oksidēšanās pakāpes oksīds , , un . Oksīdi un ir cietas vielas, – viskozs šķidrums, bet pārējie oksīdi ir gāzes. ir ļoti nestabils un skābekļa klātienē ātri pārvēršas par , par ko iespējams pārliecināties pēc krāsas izmaiņām. Augstākās oksidēšanās pakāpes oksīdu reakcijā ar ūdeni veidojas skābes \(1\)\(A\), \(2\)\(A\), \(3\)\(A\) un \(4\)\(A\). Gan paša elementa, gan tā zemākās oksidēšanās pakāpes oksīda reakcijā ar ūdeņradi iesējams iegūt bināru ūdeņradi saturošu savienojumu \(1\)\(H\), \(2\)\(H\), \(3\)\(H\) un \(4\)\(H\).
Skābes \(1\)\(A\), \(2\)\(A\), \(3\)\(A\) ir stipras skābes, kamēr \(4\)\(A\) ir vāja skābe, kas tīrā veidā ir tik nestabila, ka bieži tiek uzskatīta par neeksistējošu, lai gan tās sāļi dabā ir ļoti plaši sastopami. Gan \(1\)\(A\), gan īpaši \(3\)\(A\) ir spēcīgi oksidētāji. Bez \(1\)\(A\), \(2\)\(A\), \(3\)\(A\), elementi \(1\), \(2\) un \(3\) veido arī vismaz vienu citu skābekli saturošu skābi, kamēr \(4A\) ir vienīgā \(4\) veidotā neorganiskā skābe. \(1\)\(H\) ir vāja skābe, bet \(3\)\(H\) – vāja bāze, kamēr \(2\)\(H\) un \(4\)\(H\) var uzskatīt par neitrāliem savienojumiem.
Tālākā katra oksīda reakcijā ar skābekli pārākumā veidojas augstākas oksidēšanās pakāpes oksīds , , un . Oksīdi un ir cietas vielas, – viskozs šķidrums, bet pārējie oksīdi ir gāzes. ir ļoti nestabils un skābekļa klātienē ātri pārvēršas par , par ko iespējams pārliecināties pēc krāsas izmaiņām. Augstākās oksidēšanās pakāpes oksīdu reakcijā ar ūdeni veidojas skābes \(1\)\(A\), \(2\)\(A\), \(3\)\(A\) un \(4\)\(A\). Gan paša elementa, gan tā zemākās oksidēšanās pakāpes oksīda reakcijā ar ūdeņradi iesējams iegūt bināru ūdeņradi saturošu savienojumu \(1\)\(H\), \(2\)\(H\), \(3\)\(H\) un \(4\)\(H\).
Skābes \(1\)\(A\), \(2\)\(A\), \(3\)\(A\) ir stipras skābes, kamēr \(4\)\(A\) ir vāja skābe, kas tīrā veidā ir tik nestabila, ka bieži tiek uzskatīta par neeksistējošu, lai gan tās sāļi dabā ir ļoti plaši sastopami. Gan \(1\)\(A\), gan īpaši \(3\)\(A\) ir spēcīgi oksidētāji. Bez \(1\)\(A\), \(2\)\(A\), \(3\)\(A\), elementi \(1\), \(2\) un \(3\) veido arī vismaz vienu citu skābekli saturošu skābi, kamēr \(4A\) ir vienīgā \(4\) veidotā neorganiskā skābe. \(1\)\(H\) ir vāja skābe, bet \(3\)\(H\) – vāja bāze, kamēr \(2\)\(H\) un \(4\)\(H\) var uzskatīt par neitrāliem savienojumiem.
Vai dabā elementi \(1\), \(2\), \(3\) un \(4\) eksistē vairāku alotropo formu veidā?
Atbilde:
Elements \(1\) dabā vairāku alotropo formu veidā.
Elements \(2\) dabā vairāku alotropo formu veidā.
Elements \(3\) dabā vairāku alotropo formu veidā.
Elements \(4\) dabā vairāku alotropo formu veidā.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!