Satura rādītājs:
Uzdevumi
| Numurs | Nosaukums | Tips | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | 1. uzdevums 1. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns secina par cēlgāzu jeb inerto gāzu īpašībām un nosaka kura no gāzēm ir visizplatītākā. |
| 2. | 1. uzdevums 2. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns secina par inertās gāzes - hēlija atklāšanas vietu un nosaka vai sākotnēji tas tika atklāts uz Saules vai Zemes. |
| 3. | 1. uzdevums 3. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Zinot informāciju par ķīmisko elementu izplatību, skolēns nosaka vai ūdeņradis ir izplatītākais elements visumā. |
| 4. | 1. uzdevums 4. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns nosaka vai istabas temperatūrā broms ir vienīgā šķidrā vienkāršā viela. |
| 5. | 1. uzdevums 5. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns nosaka fluora oksidēšanās pakāpes un secina vai tam ir iespējama augstākā oksidēšanās pakāpe +7. |
| 6. | 1. uzdevums 6. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns secina par ķīmiko elementu daudzumu atkarībā no to kārtas skaitļa ķīmisko elementu periodiskajā tabulā. |
| 7. | 1. uzdevums 7. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Apzinot ķīmisko elementu izplatību, skolēns nosaka vai metāliskais elements - svins ir izplatītākais metāls Zemes garozā. |
| 8. | 1. uzdevums 8. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns nosaka vai skābekļa blīvums normālos apstākļos ir lielāks nekā neona blīvums. |
| 9. | 1. uzdevums 9. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns pielieto zināšanas par oglekļa oksīdu triviālajajiem jeb vēsturiskajiem nosaukumiem. |
| 10. | 1. uzdevums 10. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns aprēķina izšķīdušās vielas masas daļu šķīdumā un nosaka vai sāls masas daļa ir 0,2. |
| 11. | 1. uzdevums 11. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns secina par atšķaidītas skābes reaģētspēju ar neaktīvajiem metāliem un nosaka vai notiks reakcija, kuras laikā izdalīsies ūdeņradis. |
| 12. | 1. uzdevums 12. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns secina vai starp sērskābi un kalcija nitrātu norisināsies apmaiņas reakcija. |
| 13. | 1. uzdevums 13. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns secina par krīta ķīmisko sastāvu. |
| 14. | 2. uzdevums 14. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Zinot ķīmisko elementu atrašanos periodiskajā tabulā, skolēns nosaka ķīmisko elementu oksidēšanos pakāpi. |
| 15. | 2. uzdevums 15. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 8 p. | Skolēns nosaka slāpekļa oksidēšanās pakāpes savienojumos. |
| 16. | 2. uzdevums 16. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 6 p. | Pēc ķīmisko elementu izvietojuma periodiskajā tabulā, skolēns nosaka elektronu skaitu arējā enerģētiskajā līmenī. |
| 17. | 3. uzdevums 17. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns aprēķina vielas daudzumu kubā, zinot kuba materiālu, tā blīvumu un kuba šķautņu garumu. |
| 18. | 3. uzdevums 18. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 5 p. | Pēc vielu sastāva, skolēns iedala tās attiecīgajās vielu klasēs (skābes, sāļi, bāzes, oksīdi). |
| 19. | 3. uzdevums 19. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns aprēķina metāla molmasu, ja zināma metāla oksidēšanās pakāpe, masa un iegūtā savienojuma masa. |
| 20. | 3. uzdevums 20. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 3 p. | Zinot ķīmiskās reakcijas produktu un izejvielu masu, skolēns nosaka metālisko elementu un tā molmasu. |
| 21. | 3. uzdevums 21. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 3 p. | Skolēns aprēķina kristālhidrāta molmasu, zinot izejvielas masu un iegūtā kristālhidrāta masu. |
| 22. | 3. uzdevums 22. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns nosaka nātrija kristālhidrāta formulu, zinot izejvielas un iegūtā kristālhidrāta masu. |
| 23. | 4. uzdevums 23. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns aprēķina vielas masu, zinot vielas masas daļu šķīdumā. |
| 24. | 4. uzdevums 24. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 3 p. | Skolēns aprēķina nātrija sulfāta dekahidrāta masu, zinot nātrija sulfāta masas daļu šķīdumā. |
| 25. | 4. uzdevums 25. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns aprēķina šķiduma pagatavošanai nepieciešamo ūdens tilpumu. |
| 26. | 4. uzdevums 26. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns aprēķina šķīduma tilpumu, kāds nepieciešams, lai pagatavotu šķīdumu ar noteiktu izšķīdinātās vielas masas daļu, atšķaidot koncentrētākus šķīdumus ar ūdeni. |
| 27. | 4. uzdevums 27. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns aprēķina ūdens tilpumu, kurš ir nepieciešams, lai atšķaidītu jau pagatavotu šķīdumu līdz noteiktai koncentrācijai. |
| 28. | 4. uzdevums 28. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 3 p. | Skolēns aprēķina cik grami sāls izkristalizēsies no piesātināta šķīduma, zinot sāls šķīdību ūdenī konkrētā temperatūrā. |
| 29. | 4. uzdevums 29. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns aprēķina vielas daudzumu gāzveida vielai, kura veidojas kalcija karbonāta un kālija karbonāta maisījumu apstrādājot ar atšķaidītu sālskābi. |
| 30. | 4. uzdevums 30. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns nosaka kāda gāze izdalās ķīmiskās reakcijas gaitā, apstrādājot kālija karbonāta un kalcija karbonāta maisījumu ar atšķaidītu sālskābi. |
| 31. | 4. uzdevums 31. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 5 p. | Skolēns nosaka kalcija karbonāta daudzumu sāļu maisījumā, zinot sāls maisījuma masu un gāzes tilpumu, kura veidojās sāļu maisījumam pilnīgi izreaģējot ar atšķaidītu sālskābi. |
| 32. | 4. uzdevums 32. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns aprēķina sālskābes masu, kuru izmantoja kalcija karbonāta un kālija karbonāta maisījuma apstrādāšanai. |
| 33. | 5. uzdevums 33. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns nosaka vielas ķīmisko formulu, zinot vielas sastāvā esošos ķīmiskos elementus un vielas molmasu. |
| 34. | 5. uzdevums 34. jautājums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 3 p. | Skolēns aprēķina vielas ķīmisko formulu, ja ir zināma vielas molmasa. |
| 35. | 5. uzdevums 35. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns nosaka koeficentus ķīmiskās reakcijas vienādojumā. |
| 36. | 5. uzdevums 36. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns izvieto koeficentus ķīmiskās reakcijas vienādojumā. |
| 37. | 5. uzdevums 37. jautājums | 1. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Skolēns nosaka nezināmu vielu, balstoties uz informāciju par vielas masas un tilpuma attiecībām. |
Testi
| Numurs | Nosaukums | Ieteicamais ilgums: | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Ķīmijas olimpiāde 9. klasei, 2020. gads | 06:00:00 | vidēja | 86 p. | Ķīmijas olimpiāde 9. klasei 2020. g. 2. posms (novada). |