Satura rādītājs:
Uzdevumi
| Numurs | Nosaukums | Tips | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | 1. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns aprēķina vielas masas daļu šķīdumā, zinot kā tika pagatavots dotais šķīdums. |
| 2. | 2. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns aprēķina ūdenstilpumu (mL), kurš nepieciešams, lai esošā šķīduma masas daļa samazinātos 3,4 reizes. |
| 3. | 3. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns aprēķina vielas masas daļu šķīdumā, zinot šķīduma pagatavošanai izmantoto ūdens masu un izšķīdinātas vielas masu. |
| 4. | 4.1. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka ar kuru vielu palīdzību kalcija hidroksīdu var pārvērst par kalcija karbonātu. |
| 5. | 4.2. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka ar kādu vielu palīdzību kalcija karbonātu ar pārvērst par kalcija hidrogēnkarbonātu. |
| 6. | 4.3. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka ar kādu vielu palīdzību no kalcija hidrogēnkarbonāta var iegūt kalcija hlorīdu. |
| 7. | 4.4. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka ar kādu vielu palīdzību no kalcija hlorīda var iegūt kalcija nitrātu. |
| 8. | 4.5. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka vielas ar kuru palīdzību var pārvērst kalcija nitrātu par nātrija nitrātu. |
| 9. | 4.6. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka vielas ar kuru palīdzību var pārvērst nātrija sulfātu par nātrija bromīdu. |
| 10. | 4.7. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka vielas ar kuru paīdzību var pārvērst nātrija bromīdu par nātrija hlorīdu. |
| 11. | 4.8. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka vielas ar kuru palīdzību var pārvērst nātrija hlorīdu par nātrija hidroksīdu. |
| 12. | 4.9. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka vielas ar kuru palīdzību var pārvērst nātrija hidroksīdu par nātrija ortofosfātu. |
| 13. | 4.10. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju, skolēns nosaka vielas ar kuru palīdzību var pārvērst nātrija ortofosfātu par nātrija dihidrogēnfosfātu (dihidrogēnortofosfātu). |
| 14. | 4.11. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns, ņemot vērā koeficientus elektronu bilances vienādojumos, izvieto koeficientus molekulārajā vienādojumā. |
| 15. | 4.12. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns, ņemot vērā koeficientus elektronu bilances vienādojumos, izvieto koeficientus molekulārajā vienādojumā. |
| 16. | 5.1. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns nosaka vielu, kura veidojas degšanas procesā, kā arī aprēķina tās daudzumu molos. |
| 17. | 5.2. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns nosaka vielu, kura rodas degšanas procesā, kā arī nosaka tās daudzumu molos. |
| 18. | 5.3. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns nosaka degšanas cieta galaprodukta ķīmisko formulu un tās daudzumu. |
| 19. | 5.4. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 10 p. | Skolēns nosaka izejvielas ķīmisko formulu, zinot galaproduktu ķīmiskās formulas un daudzumu. |
| 20. | 5.5. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns izvēlas vielas ar kurām var reaģēt karborāna degšanā iegūtā gāze. |
| 21. | 6.1. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns nosaka vielu, kura veidojas karsējot oksīdu un karbonātu, kā arī aprēķina iegūtas vielas daudzumu un masu. |
| 22. | 6.2. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 3 p. | Skolēns aprēķina maisījuma masu pirms karsēšanas, zinot karsēšanas galaproduktu masu un tilpumu. |
| 23. | 6.3. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 6 p. | Skolēns aprēķina maisījumā esošo vielu masas daļu. |
| 24. | 6.4. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns nosaka, kuru ķīmisko reakciju rezultāta veidosies bārija karbonāts. |
| 25. | 7.1. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 7 p. | Skolēns aprēķina vielu, kuras atrodas maisījuma, masas daļu, zinot cik moli sālskābes spēja izreaģēt ar doto maisījumu. |
| 26. | 7.2. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns aprēķina šķīduma masu, zinot izšķīdušās vielas masas daļu šķīdumā. |
| 27. | 7.3. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns nosaka vielas ar kurām magnija sulfāts reaģē, bet magnija karbonāts nereaģē. |
| 28. | 7.4. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns nosaka vielas ar kurām reaģē gan magnija sulfāts, gan magnija nitrāts. |
| 29. | 8.1. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Skolēns aprēķina metāla sulfāta masu, zinot cik moli dotā metāla sulfāta tika šķīdināti noteiktā ūdens tilpumā. |
| 30. | 8.2. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Skolēns nosaka metāla ķīmisko formulu, zinot metāla sulfāta daudzumu, kurš izšķīdis noteiktā ūdens tilpumā. |
| 31. | 8.3. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 6 p. | Skolēns nosaka ar kādām vielām spēj reaģēt dotā metāla sulfāts. |
| 32. | 8.4. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 8 p. | Skolēns aprēķina sērskābes masu un tilpumu, kura nepieciešama, lai iegūtu metāla(II) sulfātu. |
| 33. | 8.5. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 7 p. | Skolēns nosaka kādām vielām tiek iegūta sērskābe, kā arī nosaka sērskābes masu. |
| 34. | 8.6. uzdevums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Balstoties uz vielu reaģētspēju ar atšķaidītam skābēm, skolēns nosaka, kuras no dotajām vielām reaģē ar atšķaidītu sērskābi. |
Testi
| Numurs | Nosaukums | Ieteicamais ilgums: | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Ķīmijas olimpiāde 9. klasei, 2021. gads | 06:00:00 | vidēja | 119 p. | Ķīmijas olimpiādes uzdevumu apkopojums 9. klasei , 2021. gads. |