Šķīdība
Šķīdumu, kurā dotajos apstākļos (T,p) ir izšķīdis maksimāli iespējamais vielas daudzums un iestājies šķīšanas un kristalizācijas procesu līdzsvars, sauc par piesātinātu šķīdumu.
Nemainīgā jeb konstantā temperatūrā noteiktā šķīdinātājā tilpumā izšķīdušās gāzes daudzums ir tieši proporcionāls šīs gāzes spiedienam virs šķīduma.
 
cA=kpA
 
Dotajā formuā: cA ir izšķīdušās gāzes koncentrācija, pA - gāzes A spiediens virs šķīduma, k - proporcionalitātes konstante.
k=cAcg
 cg ir gāzes koncentrācija virs šķīduma.
 
Šķīdumu sastāva izteiksmes veidi
1) Izšķīdušās vielas daļa
  
a) Izšķīdušās vielas masas daļa (w):
ws=msm;ws%=ms100m
 
b) Vielas S daudzumdaļa (moldaļa):
χ=nsns+nsolv.
Dotajā formulā: ns ir izšķīdušās vielas S daudzums molos, nsolv. ir šķīdinātāja (solventa) daudzums molos.
 
 
2) Šķīdināmās vielas attiecība pret šķīdinātāju
  
Molalitāte bs:
Molalitāte ir izšķīdušās vielas S daudzums ns vienā kilogramā šķīdinātāja.
bs=nsmsolv.mol/kg;bs=msMsmsolv.
 
Dotajā formulā: msolv. ir šķīdinātāja masa kilogramos (ūdens šķīdumos mH2O).
 
 
3) Izšķīdušās vielas koncentrācija
 
a) Daudzumkoncentrācija jeb molārā koncentrācija.
Molārā koncentrācija ir vielas S daudzums ns vienā litrā šķīduma:
cs=nsVšķmol/l;cs=msMsVšķmol/l
  
b) Masas koncentrācija γ ir izšķīdušās vielas S masas attiecība pret šķīduma tilpumu:
γ=msVšķkg/m3jebg/l
 
Izšķīdušās vielas masas koncentrāciju, kas izteikta gramos mililitrā šķīduma, sauc par titru:
Ts=msVšķ1000g/ml;Ts=csMs1000