Cilvēks un kultūra — teorija. Kulturoloģija, 10. klase.

Lai arī kultūru veidojis cilvēks, tomēr ne visus tās procesus viņš spēj ietekmēt. Savu iespaidu atstāj gan agrāko paaudžu kultūrmantojums, gan arī citu cilvēku darbība.

Cilvēks un kultūra atrodas pastāvīgā mijiedarbībā - kultūra ietekmē cilvēku, savukārt cilvēks atstāj ietekmi uz kultūras procesiem. Cilvēks var būt gan kultūras objekts (kultūra iedarbojas uz cilvēku), gan kultūras subjekts (cilvēks veido kultūru).

Cilvēks kā kultūras objekts, cilvēka kultūrvajadzības

Svarīgi!

Kultūra cilvēku ietekmē, iedarbojas uz viņu kā uz objektu - ikdienā cilvēks izmanto noteiktus žestus, lieto valodu, ievēro tradīcijas, piedalās pasākumos.

Svarīgi!

Lai veiksmīgi dzīvotu, cilvēkam jāapgūst kultūras sasniegumi. Tās ir t.s. kultūrvajadzības, kas cieši saistītas ar cilvēka vispārīgajām vajadzībām.

Vispārīgās cilvēka vajadzības apkopotas amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vajadzību piramīdā.

Vajadzību piramīda

Abrahams Maslovs

Piramīdas pamatnē atrodas fizioloģiskās vajadzības (vajadzība pēc ēdiena, miega, veselības u.c.), nākamajā pakāpē atrodas vajadzība pēc drošības (personīgā drošība, pastāvīgs iztikas avots u.c.), tālāk - piederības vajadzības (draudzība, ģimene u.c.), cieņas vajadzības (pašcieņa, spēja cienīt citus u.c.) un pašā virsotnē atrodas pašizpausmes vajadzības (radoša darbība, problēmu risināšana, spēja pieņemt lēmumus u.c.).

Lai apmierinātu šīs vajadzības, cilvēkam jāiemācās izmantot kultūras sasniegumus, piemēram, lai senais cilvēks spētu nodrošināt sev iztiku (fizioloģiskās vajadzības), viņš iemācījās izgatavot loku un bultas; lai iztikas avots būtu pastāvīgs, cilvēks iemācījās efektīvi apstrādāt zemi, izmantojot kapli, vēlāk - arklu (vajadzība pēc drošības, pēc pastāvīga iztikas avota).

Bultu uzgaļi

Šķēps un nazis

Senais arkls

Zemes aršana Senajā Ēģiptē

Kultūras sasniegumi netiek uzskatīti kā viena cilvēka sasniegums, bet gan kā cilvēces pieredze - laika gaitā tika atmesti kļūdainie risinājumi un attīstīti veiksmīgie. Tādējādi cilvēki pieņem zināmu kultūras mantojumu - pieredzi, kuru gūstam no vecākām paaudzēm.

Svarīgi!

Mūsdienās cilvēki ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to arī viņu vajadzības ir dažādas. Tas savukārt nozīmē, ka katram cilvēkam būs atšķirīgas kultūrvajadzības.

Kultūrvajadzību vidū var izcelt 3 vispārējās kultūrvajadzības:

apgūt agrāko paaudžu mantojumu - tādējādi cilvēks spēj iejusties sabiedrībā;
kopt un papildināt agrāko paaudžu mantojumu - agrākie kultūras sasniegumi tiek uzlaboti atbilstoši laikmeta prasībām;
nodot kultūras vērtības nākamajām paaudzēm - šāda darbība nodrošinās cilvēces turpmāku attīstību.

Senais loks

Mūsdienu loks

Cilvēks kā kultūras subjekts, radošā darbība

Svarīgi!

Cilvēks kā kultūras subjekts ir kultūras radītājs. Radošā darbība notiek gan tad, kad cilvēks pats rada kaut ko jaunu, gan tad, kad iepazīstas ar citu sasniegumiem. Tādējādi visi cilvēki ir kultūras subjekti.

Radošais process māksliniekiem un zinātniekiem ir atšķirīgs. Māksliniekiem tas sākas pēkšņi, spontāni. Nejauši uztverta informācija (notikums, skaņa, smarža) rada virkni asociāciju, kuru rezultātā rodas mākslas darbs. Zinātnē savukārt radošais process tiek apzināti virzīts. Cilvēks saskaras ar kādu problēmu un cenšas to atrisināt.

Seno laiku domātāji uzskatīja, ka radošums (cilvēka spēja radīt) ir dieva dota radošā dzirksts. Senie grieķi uzskatīja, ka radošā procesa laikā pie cilvēka atlidojušas mūzas. Viņi uzskaitīja 9 mūzas, kur katra atbildēja par savu sfēru - Kaliope (runas un dzejas mūza), Klio (vēstures mūza), Erato (mīlas dziesmu mūza), Eiterpe (mūzikas mūza), Melpomene (traģēdiju mūza), Polihimnija (himnu mūza), Terpsihora (kora dziedāšanas un dejas mūza), Talija (komēdiju mūza), Urānija (astronomijas mūza).

Apolons - sengrieķu dievs, mākslas aizbildnis, mūzu aizgādnis

Apolons un deviņas mūzas

Eiropā par radošumu sāka runāt tikai 13. gadsimtā, kad mūks Akvīnas Toms cilvēka radošās un prāta spējas salīdzināja ar Bībelē minētajiem zelta gabaliem - talentiem. No šejienes arī cilvēka īpašo spēju apzīmējums - talants.