Impresionisms radās 19.gadsimta 60. gados Francijā. Impresionisti noraidoši attiecās pret mākslas akadēmijās studēto mākslu, pret tās rutīnu, nosacītību. Jaunie mākslinieki, tāpat kā reālisma pārstāvji, par svarīgāko uzskatīja dzīves realitātes, dzīves daudzveidības atspoguļojumu.  
 
Svarīgi!
Impresionisti lielu uzmanību pievērsa gaisa un gaismas izpētei, to ietekmei uz apkārtējo vidi un krāsu, tādēļ par būtiskāko impresionisti uzskatīja pilnīgāku pasaules attēlošanu savos darbos, uzsverot pasaules mainību, krāsu bagātību.
Parīzē izveidojās mākslinieku grupa, kas sprieda, kādai būtu jābūt glezniecībai. Mākslinieki pulcējās Šarla Gleira darbnīcā un neatkarīgajā akadēmijā "Academie Suisse". Viņi pētīja Dž. M. V.Tērnera, G. Kurbē un E. Delakruā darbus un izteikumus.
Aktīvākie mākslinieki šajā grupā bija Klods Monē, Kamils Pisaro, Alfreds Sislē un Ogists Renuārs. Viņi devās plenēros, kur pētīja dabu dažādās diennakts stundās, dažādos gadalaikos, un secināja, ka vienas konstantas, nemainīgas krāsas dabā nepastāv - piemēram, ēnas sniegā ir mainīgas, dienas vidū tās ir zilas, bet saulrietā - oranžas vai violetas.
Svarīgi!
Vērojot dabu, Pisaro secināja, ka melnās krāsas dabā nepastāv, tādēļ jaunie mākslinieki izmantoja tīras krāsas - zilo, sarkano, dzelteno, oranžo, violeto, zaļo un balto krāsu, kā arī šo krāsu starptoņus. Krāsas uz paletes nejauca, bet klāja uz audekla blakus citu citai, radot optisko sajaukšanos. Krāsa uz audekla tika klāta maziem triepieniem, kas radīja trīsuļojošu efektu.
mone13.JPG
K.Monē
pisaro5.jpg
K.Pisaro
Jauno mākslinieku darbus Parīzes Salona izstādēs nepieņēma, mākslas kritiķi tos nežēlīgi kritizēja, jo uzskatīja, ka tā nav māksla, ka šīs gleznas nav pabeigtas, tās ir tikai skices. Mākslinieki nolēma sarīkot savu izstādi.
 
1874. gadā Kapucīniešu bulvāra fotoateljē tika iekārtota izstāde. Tajā tika izlikts arī Kloda Monē darbs "Impresija. Saullēkts". Mākslas kritiķi negatīvi izteicās gan par šo izstādi, gan par Monē gleznu un mākslinieku grupu nievājoši nodēvēja par impresionistiem. Vēlāk šis apzīmējums kļuva par mākslinieku grupas nosaukumu.
 
mone1.jpg
Attēlā: K. Monē glezna "Impresija. Saullēkts"
Svarīgi!
Impresionisti mākslā ieviesa izmaiņas - glezniecībā ienāca gaiss, saule, gaišas krāsas un bezgalīgas toņu nianses. Impresionistu iecienītākais žanrs bija pilsētas un lauku ainavas, figurālas kompozīcijas (pilsētnieku dzīves, atpūtas un izpriecu ainas), kā arī portreti un klusās dabas.
1886.gadā notika franču impresionistu grupas pēdējā izstāde, pēc tam impresionistu grupa sašķēlās.
 
 
Eduārs Manē (1832 - 1883)
mane.jpg
Attēlā: E. Manē
 
Manē vērsās pret rutīnu mākslā, bet vienlaicīgi saglabāja klasiskās glezniecības tradīcijas.
Manē mācījās Daiļo mākslu skolā Parīzē, par savu skolotāju uzskatīja Gistavu Kurbē. Tā pat kā Kurbē, Manē tēmas ņēma no reālās dzīves.
 
mane1.jpg
Attēlā: Glezna "Brokastis zaļumos"
  
Taču viņa darbi "Brokastis zaļumos" (1863), "Olimpija" (1863) neguva publikas atsaucību, bet izsauca sašutumu, jo tajos ir redzamas kailas sievietes, kuras nebūt neatgādina apgarotās, poetizētās un idealizētās Venēras.
 
1874. gadā Manē iepazinās ar impresionistiem, sadraudzējās ar viņiem. Impresionistu ietekmē, Manē darbu kolorīts kļuva gaišāks, viņš gleznoja plenērā, bet neatsacījās no plašā krāsu triepiena un melnās krāsas.
 
Klods Monē (1840 - 1926)
mone.jpg
Attēlā: K. Monē
Svarīgi!
Viens no galvenajiem impresionisma glezniecības metodes izstrādātājiem.
Mācījās Šarla Gleira darbnīca, kur iepazinās ar jaunajiem māksliniekiem, saviem domubiedriem. Viņi cienīja G. Kurbē, Ž. F. Milē un barbizoniešu mākslu.
Monē iedvesmu rada dabā, attēloja debesis, kokus, jūru un klintis. Viņam patika jūras viļņošanās, attēloja gaismas rotaļa jūras viļņos.
 
mone14.jpg
Svarīgi!
19.gadsimta 90. gados Monē sāka vienu un to pašu motīvu attēlot vairākkārt, dažādās diennakts stundās un laikapstākļos (piemēram, "Ruānas katedrāle", 1893 - 1895).
mone10.jpgmone9.jpgmone11.jpg
Monē saistīja arī Parīzes bulvāri (darbs "Kapucīniešu bulvāris", 1873).
Monē darbos, kuri gleznoti 20. gadsimta sākumā, jūtamas dekoratīvisma tendences (piemēram, darbos, kuros attēlotas ūdensrozes).
 
mone12.jpg
 
Kamils Pisaro (1830 - 1903)
  
pisaro.jpg
Attēlā: Kamila Pisaro pašportrets
  
Mācījies akadēmijā "Academie Suisse" Parīzē.
Svarīgi!
Viņš gleznoja Parīzes un Ruānas ielas un nomales, Sēnas krastus, pļavas, lauku ainavas ar zemnieku figūrām.
Pisaro, atšķirībā no citiem impresionistiem, tiecās pēc formas noteiktības un kompozicionālās stingrības.
 
pisaro4.jpg  pisaro2.jpg
 
Alfreds Sislē (1839 - 1899)
sislejs.jpg
Attēlā: A Sislē
 
Mācījās Šarla Gleira darbnīcā Parīzē.
Svarīgi!
Sislē gleznoja ainavas - Sēnas un Luāras ūdeņus, upju krastus, ziedoša pavasara un svelmainas vasaras noskaņas, ziemas ainavas ar piesnigušiem, sarmotiem kokiem. Sislē uztver gaismas izmaiņas dabā, viņa krāsas ir maigas, toņi - izsmalcināti. Mākslinieka gleznu motīvi ir vienkārši, kompozīcijas - līdzsvarotas, krāsu gamma - gaiša, sabalansēta.
sislejs1.jpg  sislejs5.jpgsislejs4.jpg  sislejs3.jpg
 
Ogists Renuārs (1841 - 1919)
  
Mācījās Parīzes Daiļo mākslu skolā, pēcāk - Šarla Gleira darbnīcā.
Svarīgi!
Renuārs gleznoja ainavas, figurālas kompozīcijas, klusās dabas. Renuāru vairāk, nekā daba, interesēja cilvēks, tādēļ viņa darbos pārsvarā attēloti cilvēki.
Nozīmīgu vietu viņa gleznojumos ieņem sievietes tēls - uzskata, ka Renuārs pieder pie izcilākajiem kaila sievietes ķermeņa slavinātājiem. Gleznoto sieviešu ķermeņu formām raksturīga liektu līniju skaidrība, gaismas un krāsu refleksi dod iespēju atklāt ķermeņa plastiskumu.
Daudz gleznojis pilsētas dzīves, atpūtas un izpriecu ainas.
 
renuars5.jpg  renuars3.jpg
 
Arī portreta žanrā īpaša vieta ierādīta sievietei. Portreti lielākoties gleznoti plenērā.
Renuāra portretiem raksturīgs dzīvesprieks ("Meitene ar vēdekli", 1881. gads).
 
renuars6.jpg
Attēlā: Glezna "Meitene ar vēdekli"
  
Ilērs Žermēns Edgars Degā (1834 - 1917)
  
dega.jpg
Attēlā: I. Ž. E. Degā pašportrets
  
Degā tikai daļēji strādāja pēc impresionistu grupas izstrādātās metodes. Viņš bija aktīvs šīs grupas dalībnieks un impresionistu izstāžu organizētājs.
Degā neilgu laiku studēja Daiļo mākslu skolā Parīzē, pēcāk papildināja zināšanas individuālās studijās.
 
dega8.jpg
Svarīgi!
Degā interesēja gaismas, īpaši - mākslīgās, to radītie efekti; kustības un to atveidi; fragmentārs ainu attēlojums. Degā kompozīciju īpatnība - centrālais objekts bieži vien tik novietots iesāņus no darba centra.
Atšķirībā no pārējiem impresionistiem, Degā negleznoja plenērā, bet strādāja darbnīcā.
 
Iecienītākās gleznotāja tēmas - hipodroms, zirgu skriešanās sacīkstes, žokeji ("Jāšanas sacīkstes", 1877-1880, "Žokeji pirms sacīkstēm", 1881), kabarē, teātris, operas un cirka mākslinieki, baletdejotājas ("Zvaigzne" jeb "Baletdejotāja uz skatuves", 1876-1878), bohēma ("Absints", 1876).
 
dega6.jpg
"Zvaigzne"
  
dega2.jpg
"Absints"
  
dega9.jpg
"Miss La La Fernando cirkā"
Degā saistīja arī vienkāršā darba darītāji - veļas mazgātājas, gludinātājas.
Liela loma Degā daiļradē ir arī portretiem. Tajos jūtams tēla psiholoģiskais raksturojums, izsmalcināts kolorīts. Portretējamie bieži vien attēloti sadzīviskā vidē.
 
Berta Morizo (1841-1895)
morizo.jpg
Attēlā: Bertas Morizo pašportrets
  
Morizo ieguvusi labu māksliniecisko izglītību, sadarbojās ar Eduāru Manē.
Māksliniece gleznoja gaišos, maigos toņos ieturētus liriskus darbus, gan telpā gleznotus, gan plenērā.
 
morizo5.jpg  morizo7.jpg
 
Ogists Rodēns (1840-1917)
rodens.jpg
Attēlā: O. Rodēns
 
Franču tēlnieks, viens no impresionisma tēlniecībā pamatlicējiem.
Svarīgi!
Rodēna darbiem raksturīga reāla īstenības uztvere, emocionalitāte, filozofisks zemteksts, izteiksmīgs formu modelējums.
Mācījās Parīzes Dekoratīvās mākslas skolā, pēcāk pie tēlnieka un gleznotāja Antuāna Luija Barī.
rodens-elles varti.jpg
Attēlā: bronzas durvis, sauktas par "Elles vārtiem"
  
Populārākie Rodēna darbi: bronzas durvis "Elles vārti" Dekoratīvās mākslas muzejam, valsts pasūtījums (kompozīcija bija iecerēta kā Dantes "Dievišķās komēdijas" interpretācija, papildināta ar sengrieķu mitoloģijas motīviem, Bībeles mītiem, tēlnieka personīgām idejām; darbs netika pabeigts, taču atsevišķas tā skulptūras grupas vēlāk kļuva populāras kā patstāvīgi darbi, piemēram, "Domātājs", "Skūpsts". Impresionisma pazīmēs vērojamas gaismēnu efektos, kas rada nepabeigtības iespaidu, fiksētās acumirklīgās cilvēka kustībās, emocionālos stāvokļos).
 
rodens-domatajs.jpg  rodens-skupsts.jpg
 
skulpturālā grupa "Kalē pilsoņi", bronza, 1884 - 1888 (iedvesmu šim darbam sniedza Francijas 14. gadsimta vēsturiskie notikumi, Simtgadu kara epizode, kad seši Kalē pilsoņi no aplenktās pilsētas labprātīgi dodas nāvē, lai glābtu savu pilsētu. Visas figūras vieno traģiskais liktenis, katra no tām pauž atšķirīgas emocijas - vīrišķīgu apņēmību, pārliecību, šaubas, izmisumu).
 
rodens-kale pilsonji.jpg
 
Rodēns ir veidojis arī portretus, sniedzot precīzu portretējamā fizisko un emocionālo raksturojumu ("Viktors Igo", 1897. gads).
 
rodens-igo.jpg
Attēlā: Viktora Igo portrets
  
Mūža nogalē Rodēna daiļradē ienāca literatūrā aizgūtie alegoriskie un simboliskie tēli, piemēram, "Orfejs".
 
Atsauce:
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:The_Artist%27s_Garden_at_V%C3%A9theuil.JPG
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Pissarro.gardenatpont.750pix.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Claude_Monet,_Impression,_soleil_levant,_1872.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:%C3%89douard_Manet.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Manet,_Edouard_-_Le_D%C3%A9jeuner_sur_l%27Herbe_%28The_Picnic%29_%281%29.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Edouard_Manet_030.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Edouard_Manet_004.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Edouard_Manet_011.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Claude_Monet_1899_Nadar_crop.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Claude_Monet_The_Cliffs_at_Etretat.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Claude_Monet,_The_Portal_of_Rouen_Cathedral,_le_Portal_vu_de_face.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:RouenCathedral_Monet_1894.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Claude_Monet_-_Rouen_Cathedral,_Facade_I.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Monet_Water_Lilies_1916.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Camille_Pissarro_040.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Camille_Pissarro_016.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Camille_Pissarro,_Boulevard_Montmartre.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Alfred_Sisley_photo.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Alfred_Sisley_008.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Alfred_Sisley_035.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Alfred_Sisley_001.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Alfred_Sisley_020.jpg
- http://en.wikipedia.org/wiki/File:Pierre-Auguste_Renoir_-_By_the_Water.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Pierre-Auguste_Renoir,_Le_Moulin_de_la_Galette.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Pierre-Auguste_Renoir_035.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Edgar_Germain_Hilaire_Degas_061.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Edgar_Germain_Hilaire_Degas_037.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Edgar_Germain_Hilaire_Degas_018.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Edgar_Germain_Hilaire_Degas_012.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Edgar_Germain_Hilaire_Degas_044.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Edouard_Manet_040.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Morisot_Lady_at_her_Toilette.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Berthe_Morisot_004.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Netsurf11_-_Rodin.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Hoellentor.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:The_Thinker,_Rodin.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Der_kuss.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:The.burg.of.calais.london.arp.750pix.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Victor_Hugo_-_Auguste_Rodin_1890.jpg