Luterisms (luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā. Luterticībai pievērsušies aptuveni 60 miljoni pasaules iedzīvotāju, no kuriem 38 miljoni dzīvo Eiropā. Galvenās mītnes zemes — ASV, Vācija un Skandināvija. Nozīmīgākās starptautiskās organizācijas ir Pasaules luterāņu federācija, Starptautiskā luterāņu sinode.
 
11.png
Attēlā — luterānisma izplatība pasaulē (2013. gads). Vistumšākais tonis — vairāk nekā 10 miljoni ticīgo, visgaišākais tonis — vairāk nekā 100 tūkstoši ticīgo. 
 
Luterisma simbols ir Lutera roze, kas sākumā tika attēlota Mārtiņa Lutera zīmoggredzenā, kuru viņam uzdāvināja Saksijas princis Johans Frīdrihs I.
 
1.png
Attēlā — Lutera roze
 
Mārtiņš Luters piedalījās zīmoga dizaina izveidē, paskaidrojot katra elementa simbolisko nozīmi:
  • centrā attēlotais krusts simbolizē ticību Jēzum, kurš tika sists krustā;
  • sarkanā sirds simbolizē kristieša sirdi, kuru dzīvu saglabā ticība;
  • baltā roze, kuras centrā atrodas sirds, norāda uz līksmību, iepriecinājumu un mieru, ko dod ticība, baltā krāsa simbolizē garu un eņģeļus, savukārt roze simbolizē Jēzu, tās piecas ziedlapiņas norāda uz piecām brūcēm, kuras Jēzus guva pirms sišanas krustā;
  • debeszilais fons norāda uz dzīvi debesīs pēc nāves ;
  • zelta krāsas ietvars — zelta gredzens — norāda uz debesu svētlaimes mūžīgo raksturu, jo zelts ir dārgākais un cēlākais no visiem metāliem.
Luterisms ir trešā senākā kristīgā konfesija Latvijā. Latvijā luterāņi veido trīs Baznīcas, kurām ir atšķirīga pieeja baznīcu sadraudzības vai baznīcu nošķiršanas jautājumiem: Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (dibināta 1922.gadā, 288 draudzes), Latvijas Konfesionāli luteriskā baznīca (dibināta 1999.gadā, 8 draudzes) un Evaņģēliski luteriskā brīvbaznīca Latvijā (4 draudzes). Latviešu luterāņus ārpus Latvijas vieno Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē.
Mācītājs
Luterāņu draudzi vada mācītājs, kurš vada arī dievkalpojumus. Mācītāja pārziņā ir arī kristīšana, laulāšana.
 
Agrāk ikdienā mācītāja pamattērps bija sutana, bet mūsdienās mācītājs apģērbj uzvalku, melnas krāsas kreklu, ap kaklu apliekot balto garīdznieka apkaklīti.
 
4.jpg
Attēlā — mācītājs, aplicis balto garīdznieka apkaklīti
 
Garīdznieka apkaklīte izgatavota no stingra baltas krāsas auduma, tās aizdare atrodas mugurpusē. Dažkārt šo apkaklīti izgatavo no baltas plastmasas.
 
5.JPG
Attēlā — garīdznieka baltā apkaklīte, izgatavota no plastmasas
 
Mācītāja amata tērps ir talārs — melns, garš, plats tērps, kuru velk virs ikdienas apģērba. To apģērbj vadot dievkalpojumus vai tiekoties ar draudzes pārstāvjiem. Talāram ir platas piedurknes.
 
8.jpg
Attēlā — mācītājs talārā
 
Mācītājs, kurš ieguvis doktora grādu teoloģijā, drīkst rotāt talāra piedurkni ar atšķirības zīmēm — trīs V veida uzšuvēm vai lentveida uzšuvēm, kas izgatavotas no melna vai sārta samta. Šīs atšķirības zīmes norāda uz tērpa īpašnieka īpašo statusu.
 
Uzvelkot talāru, ap kaklu tiek aplikta balta apkaklīte ar divām vertikālām lentām. Šī apkaklīte papildina balto garīdznieka apkakli.
 
6.jpg
Attēlā — apkaklīte, kuru valkā, uzģērbjot talāru
 
10.jpg
Attēlā — mācītājs talārā, aplicis balto apkaklīti
 
Vēl mācītājs dievkalpojuma laikā ap kaklu apliek stolu — no auduma šūtu lentu, kuras abos galos uzšūtas krusta zīmes.
Prāvests
Prāvests ir viens no vadošajiem amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā. Prāvests ir vecākais mācītājs savā iecirknī, kurš pakļauts bīskapam. Šis vārds cēlies no latīņu valodas vārda praeponere, kas tulkojumā nozīmē novietot priekšā.
 
Prāvesta pārziņā atrodas baznīcas pārvaldes iecirknis un šī iecirkņa mācītāji. Prāvesta galvenie pienākumi — vizitācijas (apmeklējumi), jauno mācītāju ievešana amatā, iecirkņa mācītāju sanāksmju vadīšana. Prāvestam reizi trīs gados jāveic vizitācija visos sava iecirkņa dievnamos.
Bīskaps, arhibīskaps
Bīskaps risina Baznīcas jautājumus savā draudzes apgabalā — diecēzē. Arhibīskaps — vecākais jeb galvenais bīskaps, kurš atbild par Baznīcas darbību valstī.
 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps — Jānis Vanags (kopš 1993. gada).
 
12.jpg
Attēlā — Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Luterisms
https://lv.wikipedia.org/wiki/Lutera_roze
https://en.wikipedia.org/wiki/Geneva_gown
https://lv.wikipedia.org/wiki/Prāvests
https://lv.wikipedia.org/wiki/Bīskaps
https://lv.wikipedia.org/wiki/Jānis_Vanags_(arhibīskaps)
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Lutheranism#/media/File:Lutheranism_by_country.png
https://en.wikipedia.org/wiki/Lutheranism#/media/File:Lutherrose.svg
https://en.wikipedia.org/wiki/Clerical_collar#/media/File:Sven-erik_brodd.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Clerical_collar#/media/File:Plastic_roman_collar.JPG
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A2%D0%B0%D0%BB%D0%B0%D1%80#/media/File:Max_F._Frommel.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Bands_(neckwear)#/media/File:Cotton_bands.jpg
https://de.wikipedia.org/wiki/Beffchen#/media/File:Praeses_Schneider-2.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Jānis_Vanags#/media/File:Jānis_Vanags_2015.jpg