6. Kristietība. Mācība

Kristietībā ir sava vērtību sistēma. Centrālais tēls ir Jēzus Kristus - Dieva dēls, Dieva iemiesojums uz Zemes. Kristietības pamatā ir nevis atklāsme, bet gan sekošana Jēzus Kristus piemēram. Jēzus tika sūtīts uz Zemi, lai glābtu cilvēkus. Cilvēku dēļ Jēzus Kristus cieta, nomira un augšāmcēlās no mirušajiem, tādējādi izpērkot cilvēku grēkus un atgriežot viņiem ticību Dievam. Jēzus dzīve pēc nāves dod cilvēkiem cerību uz mūžīgo dzīvi.

 

 

Kristieši uzskata, ka to cilvēku dvēseles, kuri dzīves laikā ievēros Jēzus Kristus sludināto mācību, piemēram, mīlēt savu tuvāko kā sevi paši, piedot saviem ienaidniekiem, kā arī regulāri piedalīsies kristīgās draudzes rituālos jeb sakramentos, iegūs mūžīgo dzīvi paradīzē. Kristieši uzskata arī, ka tad, kad pienāks pasaules gals, cilvēku dvēseles tiesās Jēzus Kristus.

Kristieši tic Trīsvienībai - Dievs ir vienota būtne, kuru veido trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.

 

 

Dievs Tēvs - būtne, kas radījusi pasauli un likumus, kuri cilvēkiem jāievēro. Dievs ir svēts, absolūti taisnīgs, neatkarīgs, visuspēcīgs, viszinošs un absolūti labs. Dievam piemīt griba un personība. Cilvēkiem Dievs atklājies caur Jēzu Kristu.

 

 

Dievs Dēls - Dieva Dēls Jēzus Kristus, kas piedzimis jaunavai Marijai no Svētā Gara. Jēzus nācis uz Zemi, lai dzīvotu kā cilvēks, mācītu savus līdzcilvēkus, mirtu mokās, tiktu sists krustā, izpērkot cilvēku un pasaules grēkus.

 

 

Dievs Svētais Gars - Dieva gars. Uzskata, ka tas mājo katrā kristīgā cilvēkā. Kristietībā Svēto Garu attēlo kā baltu balodi.

 

Ticība tiek noformulēta ticības apliecībās, kas ir sens kristietības ticības simbols. Izplatītākā ir Apustuļu ticības apliecība. Šī ticības apliecība pastāvēja jau 3.gadsimtā kā īss kristīgās ticības formulējums. Baznīcas tradīcija nosaka, ka šīs ticības apliecības autori ir Jēzus 12 apustuļi. Šo ticības apliecību latīņu valodā veido 12 teikumi, katra teikuma autors esot viens no Jēzus apustuļiem.

 

 

Apustuļu ticības apliecība:

 

 

Līdz Reformācijai Apustuļu ticības apliecība tika dalīta 12 daļās, sekojot teikumu dalījumam. Mārtiņš Luters sadalīja šo ticības apliecību 3 daļās, aplūkojot to no Dieva Trīsvienības skatupunkta.

Liela nozīme kristietībā ir arī 10 baušļiem, kuros noteikti pamatprincipi cilvēka un Dieva attiecībām, kā arī cilvēku savstarpējām attiecībām. Baušļi tiek uzskatīti par vienu no galvenajām Bībeles sniegtajām mācībām. Saskaņā ar Veco Derību, baušļus Dievs iedeva pravietim Mozum Sinaja kalnā, iegravētus divās akmens plāksnēs.

 

Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca, 10 baušļi:

Daudzās kristīgajās baznīcās tiek veiktas kristības un Svētā Vakarēdiena ceremonijas jeb sakramenti. Sakraments - Jēzus Kristus izveidota svēta kalpošana, caur kuru Dievs ar Savu Vārdu un ar to saistītām darbībām pārliecina cilvēkus par Kristus nopelnīto žēlastību un iespēju iegūt šo žēlastību ar ticības palīdzību. Jēzus ir izveidojis divus sakramentus - Svētās Kristības un Svēto Vakarēdienu.

 

Kristības ir kristīgās ticības sakraments. Ar kristībām cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā un konkrētajā konfesijā. Lielākā daļa kristīgo konfesiju kristī bērnus, taču dažas konfesijas atzīst tikai pieaugušo cilvēku kristīšanu. Visbiežāk izmanto kristību ar ūdeni.

 

 

Pastāv arī kristīšana ar Svēto Garu. Viena no Svētā Gara saņemšanas pazīmēm ir cilvēka spēja runāt mēlēs (nesaprotamā valodā) vai pravietošana.

 

Svētais Vakarēdiens jeb Eiharistija (sengrieķu valodas vārds Ευχαριστία Eucharistía nozīmē pateicība) ir sakraments, kas nosaka Vakarēdiena svinēšanas norisi. Tiek veikts rituāls, kura laikā kristietis maizes un vīna veidā simboliski saņem Jēzus Kristus miesu un asinis.

 

 

Šādi tiek pieminēts Jēzus un viņa pēdējā maltīte kopā ar apustuļiem pirms krustā sišanas.

 

 

Katrai konfesijai ir savs uzskats par to, kuri rituāli uzskatāmi par sakramentāliem. Pareizticīgie uzskata, ka visas norises, kas notiek dievnamā, ir sakramentālas.

 

Katoļu Baznīca uzskata, ka Svētais Gars atrodas līdzās septiņos sakramentos: kristīšanas sakramentā (ticīgais tiek uzņemts baznīcā, viņu iezīmējot ar svēto ūdeni), svētīšanas (garīdznieks piešķir Svētā Gara spēku), dievgalda laikā (to veic, pieminot Jēzus Kristus pēdējo maltīti), kad ticīgie kā derības zīmi ar Dievu dzer vīnu (Kristus to nosauca par savām asinīm) un ēd maizi (Kristus to nodēvēja par savu miesu), grēku nožēlošanas laikā (ticīgais atzīst savus pārkāpumus un tos nožēlo), slimnieku svaidīšanas laikā, iesvētīšanas garīgā amatā jeb ordinācijas laikā, laulības slēgšanas laikā.

 

Luterāņi, savukārt, uzskata, ka ir tikai divi sakramenti - kristīšana un dievgalds.

 

Kalvinisti uzskata, ka viss baznīcā notiekošais ir tikai tradīcija, šīm norisēm nepiemīt nekāds svētums.

 

Baptisti un adventisti šos rituālus uzskata par tradīciju.

Kristieši svin divus nozīmīgus svētkus - Ziemassvētkus un Lieldienas, kas saistīti ar notikumiem no Jēzus Kristus dzīves.

 

Ziemassvētkos tiek svinēta Jēzus Kristus dzimšana. Dažādas konfesijas Ziemassvētkus svin atšķirīgos datumos - daļa konfesiju šos svētkus atzīmē 25.decembrī, bet daļa - 6.janvārī. Ziemassvētkus svin divas dienas.

 

 

Lieldienas atzīmē pavasarī. Šo svētku laikā Jēzus savulaik tika piesists krustā, miris un tad augšāmcēlies no mirušajiem. Lieldienās tiek svinēta Jēzus augšāmcelšanās. Lieldienu atzīmēšanas datums katru gadu mainās.