3. Sengrieķu teātra iekārtojums

 

Teātra izrādes notika zem klajas debess, dienas laikā. Teātra celtnei nebija jumta.

 

"Galvenā teātra daļa bija orhestra (burtiski - "laukums dejām"), kur uzstājās kā dramatiskie, tā liriskie kori."1

Vissenākā orhestra tika izveidota 6.gs. pirms mūsu ēras Atēnās. Tā tika izveidota kā apaļas formas laukums ditirambu skandēšanai par godu dievam Dionīsam.

 

 

Orhestra atradās Atēnu Akropoles nogāzē, virs Dionīsa tempļa (vēlāk šajā vietā tika uzbūvēts Dionīsa teātris). Orhestras vidū atradās fimela - Dionīsa altāris (jebkuras teātra ēkas obligāts elements, pat tad, kad no teātra repertuāra izzuda Dionīsam veltītās lugas). Uz altāra kāpnēm traģēdijas laikā stāvēja flautists (flauta tika uzskatīta par dionīsa kulta elementu), kā arī aktieris - protagonists (galvenās lomas izpildītājs).

 

 

"Atēnu teātra vissenākā orhestra bija apaļš, noblietēts laukums - 24 m diametrā, ar divām sānu ejām, pa kurām vispirms ienāca iekšā skatītāji, bet pēc tam - koris.

Kad izrādēs sāka piedalīties aktieris, kurš tēloja dažādas lomas, radās vajadzība pēc pārģērbšanās telpām. Šai telpai, t.s. skēnai (burtiski telts), bija pagaidu raksturs, un sākumā tā atradās ārpus publikas redzesloka. Drīz vien to sāka celt aiz orhestras un mākslinieciski izveidot kā dekoratīvu fonu izrādei. Skēna tagad attēloja ēkas (pils vai tempļa) fasādi, kuras priekšā norisēja darbība.

Skēnas priekšā uzcēla kolonnādi - proskēniju, starp kolonnām novietoja izkrāsotas plātnes, kas it kā apzīmēja dekorāciju: uz tām uzgleznoja kaut ko, kas atgādināja lugas norises vidi. Vēlāk skēna un proskēnijs kļuva par pastāvīgām mūra ēkām (ar sānu piebūvēm).

No 4. līdz 3. gadsimtam pirms mūsu ēras, iespējams, aktieri spēlēja uz estrādes, kas augstu pacēlās virs orhestras, un tādā kārtā bija atdalīti no kora. 5.gadsimtā pirms mūsu ēras aktieri spēlēja proskēnija priekšā - vienā līmenī ar kori. Atsevišķos gadījumos aktieru spēlei varēja izmantot proskēnija jumtu, un dramaturgam bija iespēja lugu veidot tā, lai vienas darbības personas atrastos augstākā līmenī par citām.

 

 

Trešā teātra sastāvdaļa bez orhetra un skēnas bija skatītāju vietas."1 Šo teātra daļu dēvēja par teatronu.
 

"Skatītāju vietas bija izvietotas uz pakāpieniem, kas apņēma orhestru pakavveidīgi, un bija sadalītas pa radiālām un koncentriskām ejām. 5.gadsimtā pirms mūsu ēras sēdvietas bija koka soli, kurus vēlāk aizstāja akmens sēdekļi."1

Parasti pirmajām sēdvietām teatronā tika izgatavoti muguras atzveltņi un baldahīni. Šīs sēdvietas dēvēja par proedrijiem. Tās tika rezervētas augstdzimušajiem, priesteriem, citu valstu sūtņiem un pilsoņiem, kuri bija paveikuši īpašus darbus savas pilsētas labā (Dionīsa teātrī pirmajā rindā atradās 67 marmora krēsli).

Pārējās sēdvietas, bez muguras atzveltņiem un baldahīniem, tika atvēlētas vienkāršajiem pilsētas iedzīvotājiem. Par vispārpieņemtu tradīciju kļuva 14 tūkstošu sēdvietu izveide jebkurā sengrieķu amfiteātrī.

 

  

Starp proskēnijiem un sānu sēdvietām atradās ejas - parodi. Pirms izrādes pa šīm ejām ienāca skatītāji, lai ieņemtu savas vietas. Savukārt izrādes laikā pa parodiem ienāca aktieris un koris. Ja aktieri ienāca pa kreisajiem parodiem, tad uzskatīja, ka izrādes varoņi ieradušies no tālām zemēm, savukārt uznākšana pa labajiem parodiem nozīmēja ierašanos no tuvējām pilsētām.

"Mehānisku ierīču bija ļoti maz.

Attēlojot mizanscēnu telpā, pa durvīm iebrauca platforma uz koka riteņiem - ekiklema, uz kuras atradās aktieri vai lelles; pēc noteiktās ainas platforma atkal aizbrauca atpakaļ."1

Mehānē - savdabīgs celtnis, kas tika izmantots sengrieķu teātrī 5.-4.gs.p.m.ē. Ar šīs ierīces palīdzību aktieri tika pacelti gaisā, lai imitētu lidošanu (piemēram, lai attēlotu dievus, kuri lido).

Atradās Atēnās, Akropoles dienvidaustrumu nogāzē. Viens no senākajiem teātriem pasaulē. Tika uzbūvēts 5.gs. pirms mūsu ēras, kā būvmateriāls tika izmantots koks. Aptuveni 326.-325.gadā pirms mūsu ēras notika teātra rekonstrukcija, koka elementus aizstāja ar marmora materiāliem. Akmens sēdekļi tika izvietoti 67 rindās. Teātris varēja uzņemt 17 tūkstošus skatītāju.