2. Kopējas Eiropas identitātes veidošanās kavējošie faktori

Līdztekus faktoriem, kuri varētu veicināt Eiropas kopējas identitātes veidošanos, pastāv arī faktori, kuri varētu kavēt Eiropas identitātes veidošanos. Kā būtiskākos var minēt četrus faktorus.

 

1. Eiropas valstu dažādie sabiedrības modeļi. Laika gaitā dažādās Eiropas valstīs veidojušies tikai tām raksturīgie sabiedrības modeļi. Attiecīgi par vienu un to pašu jautājumu katrai valstij var būt savs viedoklis. Piemēram, valstīs, kurās liela nozīme ir Romas katoļu baznīcai, nav pieņemama eitanāzija, viendzimuma laulības, mākslīgā apaugļošana, aborti, savukārt citās valstīs pret to izturas ar sapratni. Īrijā un Polijā grūtniecības pārtraukšana tiek ierobežota, Maltā tā ir aizliegta ar likumu. Savukārt trīs Eiropas valstīs - Nīderlandē, Beļģijā un Šveicē izņēmuma gadījumos tiek pieļauta brīvprātīga eitanāzija, ja cilvēks ir neglābjami slims.

 

Attēlā - 2005.gada aptaujas rezultāti. Eiropas valstu iedzīvotāju attieksme pret Dievu, ticība Dievam. 2. Eiropas valstu nevienmērīga attīstība. Ne visas Eiropas valstis savā attīstībā sasniegušas vienoti augstu līmeni. Attiecīgi iedzīvotāji no mazāk attīstītiem reģioniem dosies uz vairāk attīstītākajiem. Veidojas situācija, kad mazāk attīstītie reģioni zaudē darbaspēku, speciālistus, savukārt vairāk attīstītākajos reģionos tiek mainīta vietējā kultūra. Sabiedrība dažādi reaģē uz šo parādību, jo ne visiem ir pieņemami multikulturālisma principi.

 

3. Nevēlami demogrāfiskie procesi. Pēdējā laikā visas Eiropas valstis skar kopīga problēma - strauja sabiedrības novecošanās. Mirstība pārsniedz dzimstību. Kļūst aktuāls jautājums par darbaspēka trūkumu, kura kompensēšanai Eiropa uzņem daudz viesstrādnieku no valstīm, kas neatrodas Eiropā.

 

2005. gadā tika veikti aprēķini, lai noteiktu Eiropas iedzīvotāju skaitu. Šie aprēķini, saskaņā ar Apvienotās Nācijas Organizācijas datiem, rādīja, ka Eiropā dzīvo 731 miljons iedzīvotāju, kas ir aptuveni devītā daļa no visas pasaules iedzīvotāju skaita. Savukārt pirms simts gadiem Eiropā dzīvoja ceturtā daļa visas pasaules iedzīvotāju.

 

ANO prognozes liecina, ka 2050. gadā Eiropas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 653 miljoniem, kas būtu aptuveni 7% no visas pasaules iedzīvotāju skaita.

 

Attēlā - pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, prognozes.

4. Dominējošas lielvalstis. Eiropā atrodas gan lielākas, gan mazākas valstis, kuras viena no otras atšķiras ar iedzīvotāju skaitu. Attiecīgi jārod līdzsvars starp lielvalstu interesēm un mazo valstu interesēm.