8. Svētki kā kultūras indikators. Neformālie svētki

Neformālie svētki ir samērā jauna tradīcija, kuru lielākoties atbalsta jaunieši. "Šo svētku rituāli ceļo no valsts uz valsti, un to izmantošana ir savdabīga izklaides forma. Pasaulē ir reģistrēti ap 500 dažādi neformālie svētki, kurus pārsvarā ir ierosinājuši studenti."1

 

Ieskatam daži no neformālajiem svētkiem.

 

Šie svētki radušies ASV. Tos atzīmē 21. janvārī. Apskāvienu diena pirmo reizi tika svinēta Mičiganā, 1986. gadā. Apskāvienu dienu izveidoja Kevins Zabornejs. Šī ideja radās, lai iedrošinātu cilvēkus apskaut savus tuviniekus un draugus biežāk.

 

 

Svētku būtība - draudzīgi apskāvieni ne tikai saviem tuvākajiem cilvēkiem, bet arī svešiniekiem (šajā gadījumā vispirms gan jāpārliecinās, ka cilvēks nebūs pret šādu apskāvienu no svešinieka).

 

21. janvāris tika izraudzīts ar apdomu - pēc Zaborneja domām, laikā starp Ziemassvētkiem, Jauno gadu un Valentīna dienu cilvēki jūtas nomākti, viņiem ir slikts garastāvoklis. Apskāvienu diena palīdzētu cilvēkiem justies pamanītiem, vajadzīgiem. Zabornejs uzskata, ka cilvēki neprot publiski izrādīt savas jūtas, un Apskāvienu diena palīdzētu mainīt situāciju.

 

Pētījumi pierādījuši, ka apskāviens var uzlabot gan fizisko, gan psihisko labsajūtu, samazina sirds slimību risku, stresa līmeni. 

 

Apskāvienu dienā tiek rīkoti arī dažādi hepeningi (flash mob), kuri saistīti ar apskāvieniem.

 

Pirmsākumos šo dienu neoficiāli atzīmēja kopš Čārlza Darvina nāves 1882. gadā. Šos svētkus organizēja Darvina sieva. Pēc viņas nāves 1896. gadā šo dienu turpināja atzīmēt dažādas zinātnieku grupas.

 

Oficiāli šo dienu sāka atzīmēt kopš 2001. gada, kad tika reģistrēta organizācija "Darvina dienas programma".

 

Attēlā - Čārlzs Darvins (1809-1882)

Šī diena ASV tiek atzīmēta pirmajā februāra piektdienā, lai sniegtu savu atbalstu sirds slimniekiem, parādītu savu izpratni par sirds slimībām. Katru gadu šajā dienā cilvēki uzvelk sarkanas krāsas apģērbu.

 

Kopš 2001. gada ASV tiek rīkota kampaņa The Heart Truth (Patiesība par sirdi). The Heart Truth ir kampaņa, kura tiek rīkota, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību nopietnām slimībām, kas skar daudzas sievietes - sirds slimībām. Šo informatīvo kampaņu atbalsta valsts. Šīs kampaņas ietvaros tika izveidota un ieviesta īpaša Sarkanā kleita, kas kļuvusi par nacionālo simbolu. Šī kleita simbolizē sieviešu informētību par sirds slimībām.

Šī diena tiek atzīmēta 14. martā. 

 

Svētkus izdomāja Larijs Šous, fiziķis no Sanfrancisko, ASV, 1987. gadā. Viņš ievēroja, ka veids, kā amerikāņi pieraksta datumus (mēnesis, datums) 3.14 un laiks 1:59:26 sakrīt ar skaitļa Pī pirmajiem cipariem - 3,1415926…  

 

2009. gadā šī diena tika oficiāli atzīta par skaitļa Pī dienu.

 

Attēlā - Larijs Šous un Pī pīrāgi.

Šajā dienā lasa slavinājumus skaitlim Pī, stāsta par šī skaitļa lomu cilvēces vēsturē, cep Pī pīrāgus ("Pi pie"), uz kura attēlots skaitļa Pī grieķu alfabēta atbilstošā burta simbols, spēlē dažādas spēles, kuru nosaukums sākas ar "pī".

 

Attēlā - Pī pīrāgs.

Tā tiek atzīmēta 1. aprīlī. Šī dienas laikā pieņemts izjokot vienam otru.

 

Joku diena pazīstama jau kopš 15. gadsimta. Leģenda vēsta, ka kāds angļu mūks izdevis dokumentu ar 32. marta datumu, jo sajaucis kalendāru.

 

Attēlā - Dānija, 1.aprīlis. Kopenhāgenas metro traucas pazemē.

Par izjokošanu 1. aprīlī ir dažāda informācija.

 

Viduslaikos daļā Eiropas pilsētu Jaungada svinības notika 25. martā un ilga līdz 1. aprīlim. Šie cilvēki uzskatīja, ka Jaunais gads sākas 1. aprīlī. Pastāv uzskats, ka tie cilvēki, kuri par pirmo Jaunā gada dienu uzskatīja 1. janvāri, smējās un izjokoja tos cilvēkus, kuri par Jaunā gada sākumu uzskatīja 1. aprīli. Tādējādi tiek pamatota tradīcija jokoties 1. aprīlī.

 

Vēl ir zināms, ka 1539. gadā kāds flāmu augstmanis izjokojis savus kalpus, 1. aprīlī uzdodot viņiem smieklīgus uzdevumus.

 

Savukārt 1698. gadā daži Londonas iedzīvotāji mēģināja izjokot londoniešus, aicinot viņus uz "Lauvu mazgāšanu" Tauerā.

 

Attēlā - ielūgums uz "Lauvu mazgāšanu" Tauerā.

  

Oficiāli šo dienu atzīmē 22. aprīlī kopš 2009. gada, kad šo dienu par Starptautisko Zemes dienu noteica Apvienoto Nāciju Organizācija.

 

1969. gadā UNESCO konferencē Sanfrancisko aktīvists, cīnītājs par mieru visā pasaulē Džons Makonels izteica priekšlikumu vienu dienu veltīt Zemei un mieram uz tās. Viņš piedāvāja par Zemes dienas datumu izvēlēties 21. martu - pavasara saulgriežus. Par Zemes dienas datumu izvēlējās 22. aprīli.

 

Attēlā - Zemes dienas karogs (autors - Džons Makonels).

Pirmo reizi Zemes diena tika atzīmēta 1970. gadā. Līdz 1990. gadam šī diena tika atzīmēta tikai ASV, taču pēc 1990. gada to sāka atzīmēt arī citās pasaules valstīs.

 

Zemes dienā notiek dažādi pasākumi ar mērķi cilvēkos radīt izpratni par Zemi, tās vidi, šie pasākumi veltīti vides aizsardzības atbalstam.