5. Kultūra autoritārās un totalitārās varas sabiedrībā

 

Autoritārās un totalitārās varas sabiedrībās kultūra tika uzskatīta par propagandas sastāvdaļu. Zinātniekiem bija jāveic tādi pētījumi, kas pamatotu valsts vadītāja uzskatus. Mākslinieku uzdevums - attēlot tādu varoni, kurš paustu valdošās varas ideoloģiju. Varonis mākslā (glezniecība, kino, dramaturģija) - cilvēks, kurš guva panākumus, ievērojot valsts ideoloģiju. Pretstatā pozitīvajam tēlam vajadzēja attēlot arī tādus cilvēkus, kuri šo ideoloģiju neievēroja un tādēļ bija sliktāki par tiem, kuri dotās ideoloģijas mācību ievēroja. Mākslā radās jauns virziens - sociālistiskais reālisms.

 

  

Pirms mākslas darbu nodot sabiedrībai, to rūpīgi izskatīja cenzūra. Cenzūras pārziņā bija arī pagātnē radīto darbu izvērtēšana, kā arī valstī ievesto kultūras vērtību izvērtēšana.

 

Pēc 2. pasaules kara Staļins pavēlēja Maskavā uzbūvēt 7 augstceltnes - Maskavas universitātes ēku, Ārlietu ministrijas ēku, viesnīcu "Ukraina" un "Ļeņingradskaja", kā arī 3 dzīvojamās ēkas. Celtņu izmēri bija grandiozi, piemēram, Maskavas universitātes nams ir 240 metrus augsts, tajā ir ap 5000 telpu. Šīs celtnes uzbūvēja laika posmā no 20.gadsimta 40.gadu beigām līdz 50.gadu sākumam. Arhitekti, kuri šo ēku projektu izstrādē ietekmējās no amerikāņu debesskrāpjiem, Manhetenas municipalitātes ēkas (1909-1912), izveidoja savdabīgu stilu arhitektūrā, kuru nodēvēja par padomju monumentālo klasicismu (šo stilu dēvē arī par Staļina ampīru). Stilam raksturīgi klasicisma un ampīra elementi, grandiozi izmēri.

 

 

 

 

 

Šāda paša tipa celtnes tika uzbūvētas arī Rīgā (Zinātņu akadēmija), Varšavā, Bukarestē un Kijevā.

 

  

Savukārt par kino simbolu kļuva režisors Sergejs Eizenšteins (1898-1948), kurš uzņēma filmas "Bruņukuģis"Potjomkins"" (1925, mēmā melnbaltā kino paraugs, atzīta par vienu no labākajām kinofilmām; filma veltīta 1905.gada revolūcijas laikā notikušajiem nemieriem uz Krievijas impērijas bruņukuģa) un kinofilma "Oktobris" (1927, mēmais melnbaltais kino; otrs šīs filmas nosaukums - "Desmit dienas, kas satricināja pasauli"; šī filma veltīta 1917.gada apvērsumam, kad pie varas nāca komunisti).

 

 

 

Eizenšteins izmantoja grandiozus masu skatus. Kadri ar kliedzošām sejām mijās ar kadriem ar skrejošu cilvēku pūļiem. Šādi sižeti skatītājā radīja trauksmes sajūtu.

 

1935.gadā šeit uzsāka darbu pie grandiozā izstāžu centra EUR būvniecības, lai šeit varētu atzīmēt fašistu valsts 20.jubilejas svinības. To veidoja kā modernizētu Seno Romu ar milzīgām skulptūrām, kur "senās Romas varoņi tikās ar mūsdienu varoņiem".

 

  

 

Tautas halles dizaina izveidi ietekmēja Romas Panteons, kuru Hitlers tika apmeklējis 1938.gadā.

 

Tautas halle tika plānota kā vieta, kur notiktu kongresi (zāles ietilpība - 150-180 tūkstoši cilvēku). Šai ēkai vajadzēja apliecināt Vācijas valsts diženumu un pārākumu pār citām valstīm. Tika plānots, ka celtne sasniegs 320 metru augstumu, tās kupolam bija jākļūst par lielāko kupolu pasaulē. Uz kupola būtu atradusies skulptūra - ērglis, kurš ar saviem nagiem satvēris zemeslodi.

 

  

Špērs izveidoja arī grandiozu Cepelīnu laukumu ar iespaidīgu Gaismas katedrāli (apgaismošanas sistēmu, kuru veidoja 130 starmeši, izvietoti apkārt tribīnei). Laukumā vienlaicīgi varēja atrasties 340 tūkstoši cilvēku. Tribīnes izveidē Špērs ietekmējās no Pergamas altāra.

 

Pergamas altāris

 

 

Žurnāls "Time" Leni Rīfenštāli nodēvēja par vienu no visietekmīgākajām 20. gadsimta māksliniecēm.