1. Brāļi Kaudzītes - biogrāfija

Reinis Kaudzīte dzimis 1839. gada 12. maijā, Matīss Kaudzīte - 1848. gada 18. augustā Vecpiebalgas Mādaros, klaušu zemnieka, brāļu (hernhūtiešu) draudzes teicēja Reiņa Kaudzes ģimenē. Pirmais Reiņa un Matīsa dzīves posms tika aizvadīts Vecpiebalgā, kur Mādaros saimniekoja abu brāļu tēvs Reinis un viņa brālis Andrievs. Abiem bija lielas ģimenes, un bērni agri paši sāka pelnīt maizi, pildot tradicionālās ganu gaitas, vēlāk piedaloties lauku darbos. Lai arī Vecpiebalgā darbojās draudzes skola, vecāku trūcīgās rocības dēļ Reinim bija jāpaliek mājās. Kad Reinis iemācījās ratiņu virpotāja amatu, kļuva patstāvīgs, viņš ierosināja paskolot Matīsu. Nepilnus divus gadus (1866 - 1868) Matīss mācījās Vecpiebalgas draudzes skolā tik sekmīgi, ka viņu iecēla par Vecpiebalgas pirmās pagastskolas skolotāju Kalna Kaibēnos (Reini iecēla par viņa palīgu).

Reinis un Matīss 1868. gada Jura dienā pārcēlās no Mādariem uz Kalna Kaibēniem, kur bija jāiekārto pagastskola. Sākās jauns intensīvs darbs. Lai kļūtu par pilntiesīgiem skolotājiem, bija jānokārto skolotāja eksāmeni. Pēc skolotāju eksāmenu nokārtošanas Kaudzītes turpina papildināt savas zināšanas. Matīss ņēma privātstundas valodās pie Vecpiebalgas jaunajiem mācītājiem, labi apguva vācu un krievu valodu. Abi brāļi daudz lasīja, mācījās patstāvīgi.

Tā kā 19.gs. 70. gados strauji dibinājās pagastskolas, trūka mācību līdzekļu. Kaudzītes rakstīja mācību grāmatas - kopskaitā tika sarakstītas ap piecpadsmit mācību grāmatu.

19.gs. otrā pusē Vecpiebalga izveidojās par ievērojamu sabiedriskās un kultūras dzīves centru Latvijā. Kultūras uzplaukuma veicinātāji bija arī brāļi Kaudzītes. Reinis bija viens no Dziedāšanas (vēlāk Labdarības) biedrības dibinātājiem (1869). Laikā no 1884. gada līdz 1891. gadam Matīss bija Labdarības biedrības priekšnieks. Viņa vadības laikā biedrība uzcēla savu namu, ko iesvētīja 1887. gadā. Labdarības biedrība organizēja priekšlasījumus, tai bija sava bibliotēka.

Kopš 1870. gada Reinis bija Vecpiebalgas vietniekpulka loceklis, dažus gadus - pagastvecākais, trīsdesmit piecus gadus - Cēsu apriņķa karaklausības komisijas loceklis. Reiņa ierosmē noorganizējās "Vecpiebalgas savstarpīgā ēku apdrošināšanas biedrība pret uguni" (1880), kas darbojās pēc Reiņa izstrādātajiem statūtiem. Pēc tiem apdrošināšanas biedrības organizējās visā Latvijā un Igaunijā.

Rusifikācijas laikā Reinis pēc 25 nostrādātiem gadiem (1869-1894) no skolotāja darba aizgāja, jo neprata krievu valodu. Pastiprinājās arī viņa grūtsirdība, rezignācija, neiecietība, vispār - neapmierinātība ar dzīvi. Ap 1904. gadu Kalnu Kaibēnu saimniecību pārņēma Matīss. Reinis bieži mainīja dzīves vietas, uzturēdamies pusbrāļa dēla mājās Nītaurē, Rīgā, Cēsīs. No 1913. gada Reinis Kaudzīte dzīvoja Pēterupē, kur nopirka nelielas mājas. 1920. gadā viņš atgriezās pie brāļa Kalna Kaibēnos.

Matīss pēc 43 skolotāja darbā nostrādātiem gadiem aizgāja pensijā (1911), bet laiku pa laikam vēl aizvien strādāja Ogrēnu skolā. Kara laikā Matīss pāris gadus dzīvoja Pēterburgā (1915 - 1917) un strādāja P. Dzeņa meiteņu ģimnāzijā. Pēc atgriešanās Latvijā Matīss dzīvoja Kalna Kaibēnos līdz nāvei.

Reinis Kaudzīte mira 1920. gada 21. augustā, Matīss Kaudzīte - 1926. gada 8. novembrī.

Matīsa Kaudzītes dzeja. Periodiskajos izdevumos Matīsa Kaudzītes dzeja sāka parādīties 19.gs. 60. gadu beigās. Visintensīvāk viņš dzejoja 70. gados, kad arī publicēti divi krājumi - "Dziesmiņas" (1872) un "Dzejoļi" (1877). Dažus dzejoļus Matīss Kaudzīte uzrakstīja arī vēlākos gados, laboja jaunībā sarakstītos dzejoļus.

Reiņa Kaudzītes aforismi. Aforismi sacerēti jau 70. gados, un Reinis Kaudzīte tos rakstījis visā tālākās dzīves laikā. Autora dotais aforismu apzīmējums "domu izteikumi" ir senlaicīgs, bet labi izsaka to būtību: sacerētājs ir domātājs, kas iedziļinās parādībās, cenšas tās izprast. Domu izteikumos risināti visdažādākie sadzīves jautājumi, daudzi no tiem ietver plašus filozofiskus vispārinājumus.

Kaudzītes Reiņa un Matīsa romāns "Mērnieku laiki". Brāļi Kaudzītes romānu "Mērnieku laiki" rakstījuši no 1876. gada līdz 1879. gadam, kad tas arī pirmoreiz publicēts. Ierosmi darbam devusi zemes mērīšana Piebalgas novadā no 1867. gada līdz 1873. gadam. Romānā tiek stāstīts par zemnieku dzīvi divos pagastos - Slātavā un Čangalienā. Darbība risinās zemnieku sētās un laukos, muižā, pagastmājā, krogā, baznīcā, sudmalās, kapsētā - vietās, kur atspoguļotajā laika posmā parasti aizritēja zemnieka dzīve, viņa prieki un bēdas.

Romānā atspoguļojas pārejas laiks. Visam romānam cauri vijas trīs galveno konfliktu risinājums:

1) Oļiniete, izgājusi pie vīra pēc tēva vēlēšanās, negrib saprast, ka Lienai varētu būt savi uzskati, savas vēlmes. Turklāt, izprecinot Lienu Prātniekam, Oļiniete cer apmierināt mantkāres un lielmanības tieksmes.

2) Zemes mērīšanas laikā izpaužas muižas un zemnieku sensenās pretrunas, tikai baronu reprezentē mērnieks un viņa negodīgie palīgi. Izmantojot zemnieku nezināšanu un lētticību, mērnieki krāpj viņus.

3) Starptautiskā blēža Grabovska un Feldhauzena sadursme. Šī konflikta izejas punkts ir no dēku stāstiem pārņemts gadījums par divu personu ārējo līdzību, ko Grabovskis izmanto, lai arī krāptu zemniekus.

Kaudzītes romānā iepludinājuši bagātu sadzīves materiālu. Vairākkārt izmantotas piebaldzēnu anekdotes, kurās darbojas romāna personas. Sīki savas biogrāfijas izstāsta tikai divi no romāna varoņiem, bet no citu personu agrākās dzīves uzzinām fragmentus, kas vienmēr ir mērķtiecīgi izvēlēti, lai nozīmīgi papildinātu personas raksturojumu. Nedaudzie dabas tēlojumi raksturo darbības apstākļus. Biežāk nekā dabas tēlojumus Kaudzītes izmanto publicistikas atkāpes.

Literatūrkritiskie un atmiņu raksti. Matīss Kaudzīte bija kompetentākais latviešu literatūras kritiķis 19.gs. 70. gados. Viņš rakstīja pārskatus par latviešu dzeju, stāstiem, recenzē mācību grāmatas.

Publicistika. Kopš 19.gs. 70. gadiem brāļu Kaudzīšu raksti iespiesti "Baltijas Vēstnesī", "Baltijas Zemkopī", "Balsī", "Austrumā", "Rīgas Avīzē", "Latvijā", "Dzimtenes Vēstnesī".