Lasi pasaku! Atrodi un ievieto pasakas atslēgvārdus!
 
Ozoliņš un beka
 
Ozols un beka.png
 
Veca beka auga ozola celma tuvumā. Taisni turpat celmam blakus izlīda jauna ozoliņa atvase. Bet beka lepnumā viņu bargi nopaļāja: “Tāds tievs nabadziņš nekaunas man vecai sievai gandrīz galvā sēsties! Nevarēja citur pūt?”
“Audz, audz!” ozoliņš lēnā garā atbild, “ja tev pietrūks rūmes, tad jau pavirzīšos tālāk.”
Te trešā dienā vecā beka jau kunkst: “Vai kā man galva gurst, ozoliņ mīļais!”
Bet ozoliņš atbild: “Nekunksti, nekunksti, vēl jau rūmes bija.”
Un tai pašā dienā beka nolaida galvu un apvēlās.
“Te nu bija tava lepnība!” ozoliņš nodomāja.
  
Atslēgvārdi:
,
.
Atbilžu varianti:
lepnība
ozoliņš
mežs
beka
ābele
Atsauce:
https://registri.visc.gov.lv/, metodiskais materiāls pedagogiem
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!