Vēstule ir kādam nosūtāms vai nosūtīts teksts. Vēstule var būt privāta vai oficiāla. Tā var būt personīgi nodota, ar roku rakstīta vai elektroniska vēstule.
Rakstot vēstules:
- jāsāk ar sasveicināšanos (var būt arī uzruna);
Piemērs:
Labdien, skolotāja! Sveiks, Jāni! Sveicināti!
- jāievēro pieklājības normas
(personu vietniekvārdus Tu un Jūs vēstulē raksta ar lielo burtu);
Piemērs:
Es nosūtu Jums savu mājas darbu latviešu valodā.
Es vēlos kopā ar Tevi doties uz muzeju.
Es vēlos kopā ar Tevi doties uz muzeju.
- jāievēro pareizrakstība;
- vēstules beigās jānorāda, kas ir sūtītājs (vēstules autors);
Ir patīkami saņemt arī laba vēlējumu vai cieņas apliecinājumu.
Piemērs:
Ar cieņu
Mārtiņš Leidums
Mārtiņš Leidums
Jauku dienu!
Anna Liepiņa
- jāuzraksta datums (saīsinātais vai pilnais datums).
Piemērs:
12. 03. 2024. vai 2024. gada 12. martā
Katrai vēstulei ir sūtītājs (tas, kurš sūta vēstuli) un saņēmējs (tas, kurš saņem vēstuli). Lai saņēmējs saņemtu uz vēstuli, uz aploksnes jānorāda korektu saņēmēja adresi. Tā jāraksta uz aploksnes tās puses, kur nav nolokāmas malas apakšējā labajā malā vai centrā.Nedrīkst aizmirst arī par atpakaļadresi – personas adresi, kura nosūta vēstuli.
Ir jāievēro noteikta secība, kā pierakstīt adresi uz aploksnes.
1. Adresāta vārds un uzvārds.
2. Iela, mājas nosaukums vai numurs, dzīvokļa numurs.
3. Pilsēta vai ciems, pagasts, novads.
4. Pasta indekss.
Lai vēstuli papīra formātā nosūtītu, aploksnei jāuzlīmē pastmarka.
1. Adresāta vārds un uzvārds.
2. Iela, mājas nosaukums vai numurs, dzīvokļa numurs.
3. Pilsēta vai ciems, pagasts, novads.
4. Pasta indekss.
Lai vēstuli papīra formātā nosūtītu, aploksnei jāuzlīmē pastmarka.
Īsziņa (SMS) ir ierobežota garuma ziņojums, ko var nosūtīt, izmantojot mobilo telefonu un izlasīt tā ekrānā.Vidēji tās ir 130 līdz 160 rakstu zīmes. Īsziņās bieži vien tiek izmantoti dažādi simboliņi, ar kuriem var izteikt dažādas emocijas.
