Salīdzinājums ir vārdos izteikts divu priekšmetu, dzīvu būtņu u.c. saistījums uz līdzību pamata.
Piemērs:
Bailīgs kā zaķis.
Izsalcis kā vilks.
Guļ kā lācis.
Abas salīdzināmās lietas parasti savieno ar vārdiem kā, it kā, nekā.
Salīdzinājumus izmanto dažādos tekstos, lai padarītu tēlaināku valodu. Tos varam atrast arī parunās, mīklās, tautasdziesmās un frazeoloģismos.
Paruna — tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
Piemērs:
Velkas kā gliemezis.
Parunas parasti ir par zināmām un atkārtotām lietām. Tās ir balstītas uz izplatītām nozīmēm vai praktisku cilvēces pieredzi.
Mīkla — īss uzdevums vai jautājums un tā atminējums.
Piemērs:
Balts kā drēbe, bet nav drēbe. Atminējums: papīrs.
Ar mīklām iepazinies jau 1. klasē.
Tautasdziesma — tautas sacerēta dziesma, tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; viens no galvenajiem folkloras žanriem.
Piemērs:
Es savai māmiņai
Kā sirsniņa azotē,
Kā sirsniņa azotē,
Kā puķīte dārziņā.
Kā sirsniņa azotē,
Kā sirsniņa azotē,
Kā puķīte dārziņā.
Senatnē šīs dziesmas bija individuāli sacerētas, izplatītas sabiedrībā no paaudzes paaudzē un saglabātas līdz mūsdienām. Caur tautasdziesmām apgūstam tautas kultūru, senču gudrības un dzīvesziņas likumi.
Ar tautasdziesmām arī jau esi iepazinies 1. klasē.
Uz pārnestās nozīmes pamata veidojas frazeoloģisms — vārdu savienojums, kam ir pašam sava nozīme.
Piemērs:
Līst kā no spaiņa — saka, ja ir spēcīgs lietus.
Par frazeoloģismiem tu arī jau nesen mācījies.