Monologs ir viena cilvēka runa.
Tā var būt
- pārliecināšanas runa,
- informatīva runa,
- svētku runa,
- vērsta uz sevi (iekšējais monologs).
Runā noteikti ir jābūt ievadam, galvenajai daļai un nobeigumam.
Ievads
- iepazīstina ar tematu,
- pasaka, ko stāstīs un kāpēc,
- rada interesi.
Galvenā daļa
- izstāsta galveno domu, informāciju, viedokļus, min piemērus,
- ievēro secību,
- pārliecina klausītājus.
Nobeigums
- apkopo stāstīto,
- izsaka vēlmes, cerības vai aicinājumus,
- pasaka, kas turpmāk būtu jādara.
Dialogs ir divu vai vairāku cilvēku saruna.
Dialogi var būt nejauši un tādi, kuriem īpaši jāgatavojas.
Arī dialogā jābūt ievadam, galvenajai daļai un nobeigumam un tas sākas ar kontakta veidošanas posmu.
- Kontakta veidošanai visbiežāk tiek izmantotas pieklājības frāzes: Labrīt! Labdien! Labvakar! Sveicināti! Sveiki! Čau! Atvainojiet!
- Sarunas ievadā precizē, vai saruna ir iespējama: Vai tev/jums ir laiks aprunāties ar mani?
- Galvenajā daļā saziņas partneri reaģē uz informāciju ar mīmiku, žestiem, kā arī izsaka replikas, lai uzturētu sarunu. Notiek problēmas apspriešana.
- Sarunas nobeigumā izsaka frāzes, kuras atbilst konkrētajai situācijai: Uz redzēšanos! Līdz nākamajai reizei! Visu labu! Sveiki! Uz drīzu tikšanos! Atā! Čau!