Atkārto, ko mācījies par lietvārdu 2.klasē!
Lietvārdi nosauc priekšmetus, dzīvas būtnes, dabas parādības, arī dažādas norises.
Lietvārdi ir arī cilvēku vārdi un uzvārdi, dzīvnieku vārdi, pasakas varoņu vārdi un ģeogrāfiskie nosaukumi.
Lietvārdiem ir divas dzimtes: vīriešu dzimte (cilvēks, ezers, zēns) un sieviešu dzimte (meita, upe, cielava).
Lietvārdu dzimti var noteikt, izmantojot vārdus tas un tā.
Lietvārdus lieto vienskaitlī (zēns, grāmata) un daudzskaitlī (zēni, grāmatas).
Lietvārds teikumā ir noteiktā dzimtē, skaitlī un locījumā.
Lietvārdu galotņu maiņa ir lietvārdu locīšana.
Latviešu valodā lietvārdam vienskaitlī un daudzskaitlī ir septiņi locījumi. Katram locījumam ir savs nosaukums un jautājums.
Locījumu nosaukumi latviešu valodā ir pārņemti no latīņu valodas.
Nominatīvs (N) – kas?
Ģenitīvs (Ģ) – kā?
Datīvs (D) – kam?
Akuzatīvs (A) – ko?
Instrumentālis (I) – ar ko?
Lokatīvs (L) – kur?
Vokatīvs (V) – bez jautājuma
Piemērs:
Sieviešu dzimte
N. kas? māja, mājas
Ģ. kā? mājas, māju
D. kam? mājai, mājām
A. ko? māju, mājas
I. ar ko? ar māju, ar mājām
L. kur? mājā, mājās
V. – māja! mājas!
Piemērs:
Vīriešu dzimte
N. kas? zēns, zēni
Ģ. kā? zēna, zēnu
D. kam? zēnam, zēniem
A. ko? zēnu, zēnus
I. ar ko? ar zēnu, ar zēniem
L. kur? zēnā, zēnos
V. – zēn! zēni!
Pierakstot locījumu nosaukumus, parasti lieto tikai pirmo burtu. Vokatīvu izmanto, uzrunājot kādu.